Ekuttarikanayo

1. Ekakavāro

321. Āpattikarā dhammā jānitabbā. Anāpattikarā dhammā jānitabbā. Āpatti jānitabbā. Anāpatti jānitabbā. Lahukā āpatti jānitabbā. Garukā āpatti jānitabbā. Sāvasesā āpatti jānitabbā. Anavasesā āpatti jānitabbā. Duṭṭhullā āpatti jānitabbā. Aduṭṭhullā āpatti jānitabbā. Sappaṭikammā āpatti jānitabbā. Appaṭikammā āpatti jānitabbā. Desanāgāminī āpatti jānitabbā. Adesanāgāminī āpatti jānitabbā. Antarāyikā āpatti jānitabbā. Anantarāyikā āpatti jānitabbā. Sāvajjapaññatti āpatti jānitabbā. Anavajjapaññatti āpatti jānitabbā. Kiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Akiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Kiriyākiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Pubbāpatti jānitabbā. Aparāpatti jānitabbā. Pubbāpattīnaṃ antarāpatti jānitabbā. Aparāpattīnaṃ antarāpatti jānitabbā. Desitā gaṇanūpagā āpatti jānitabbā. Desitā na gaṇanūpagā āpatti jānitabbā. Paññatti jānitabbā. Anupaññatti jānitabbā. Anuppannapaññatti jānitabbā. Sabbatthapaññatti jānitabbā. Padesapaññatti jānitabbā. Sādhāraṇapaññatti jānitabbā . Asādhāraṇapaññatti jānitabbā. Ekatopaññatti jānitabbā. Ubhatopaññatti jānitabbā. Thullavajjā āpatti jānitabbā. Athullavajjā āpatti jānitabbā. Gihipaṭisaṃyuttā āpatti jānitabbā. Na gihipaṭisaṃyuttā āpatti jānitabbā. Niyatā āpatti jānitabbā. Aniyatā āpatti jānitabbā. Ādikaro puggalo jānitabbo. Anādikaro puggalo jānitabbo. Adhiccāpattiko puggalo jānitabbo. Abhiṇhāpattiko puggalo jānitabbo. Codako puggalo jānitabbo. Cuditako puggalo jānitabbo. Adhammacodako puggalo jānitabbo. Adhammacuditako puggalo jānitabbo. Dhammacodako puggalo jānitabbo. Dhammacuditako puggalo jānitabbo . Niyato puggalo jānitabbo. Aniyato puggalo jānitabbo. Abhabbāpattiko puggalo jānitabbo. Bhabbāpattiko puggalo jānitabbo. Ukkhittako puggalo jānitabbo. Anukkhittako puggalo jānitabbo. Nāsitako puggalo jānitabbo. Anāsitako puggalo jānitabbo. Samānasaṃvāsako puggalo jānitabbo. Asamānasaṃvāsako puggalo jānitabbo. Ṭhapanaṃ jānitabbanti.

Ekakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Karā āpatti lahukā, sāvasesā ca duṭṭhullā;

Paṭikammadesanā ca, antarā vajjakiriyaṃ.

Kiriyākiriyaṃ pubbā, antarā gaṇanūpagā;

Paññatti anānuppanna, sabbasādhāraṇā ca ekato [paññattānuppannā sabbā, sādhāraṇā ca ekato (syā.)].

Thullagihiniyatā ca, ādi adhiccacodako;

Adhammadhammaniyato, abhabbokkhittanāsitā;

Samānaṃ ṭhapanañceva, uddānaṃ ekake idanti.

2. Dukavāro



这是逐字直译的简体中文版本:
增一法
一法
应当了知导致犯戒的法。应当了知不导致犯戒的法。应当了知犯戒。应当了知不犯戒。应当了知轻微的犯戒。应当了知严重的犯戒。应当了知有余的犯戒。应当了知无余的犯戒。应当了知粗重的犯戒。应当了知非粗重的犯戒。应当了知可忏悔的犯戒。应当了知不可忏悔的犯戒。应当了知应忏悔的犯戒。应当了知不应忏悔的犯戒。应当了知有障碍的犯戒。应当了知无障碍的犯戒。应当了知有过失的制定的犯戒。应当了知无过失的制定的犯戒。应当了知由作为而生起的犯戒。应当了知由不作为而生起的犯戒。应当了知由作为和不作为而生起的犯戒。应当了知先前的犯戒。应当了知后来的犯戒。应当了知先前犯戒之间的犯戒。应当了知后来犯戒之间的犯戒。应当了知已忏悔的可计数的犯戒。应当了知已忏悔的不可计数的犯戒。应当了知制定。应当了知补充制定。应当了知未生起的制定。应当了知普遍的制定。应当了知局部的制定。应当了知共同的制定。应当了知不共同的制定。应当了知一方面的制定。应当了知双方面的制定。应当了知重大过失的犯戒。应当了知非重大过失的犯戒。应当了知与在家人有关的犯戒。应当了知与在家人无关的犯戒。应当了知确定的犯戒。应当了知不确定的犯戒。应当了知首犯的人。应当了知非首犯的人。应当了知偶尔犯戒的人。应当了知经常犯戒的人。应当了知指责的人。应当了知被指责的人。应当了知非法指责的人。应当了知非法被指责的人。应当了知如法指责的人。应当了知如法被指责的人。应当了知确定的人。应当了知不确定的人。应当了知不可能犯戒的人。应当了知可能犯戒的人。应当了知被摈除的人。应当了知未被摈除的人。应当了知被驱逐的人。应当了知未被驱逐的人。应当了知共住的人。应当了知不共住的人。应当了知制止。
一法结束。
其摘要如下:
导致、犯戒、轻微、有余和粗重;
可忏悔、应忏悔、有障碍、有过失和作为。
作为不作为、先前、中间、可计数;
制定、未生起、普遍、共同和一方面。
重大、在家、确定、首犯、偶尔、指责;
非法、如法、确定、不可能、被摈除、被驱逐;
共住和制止,这是一法的摘要。
二法

322. Atthāpatti saññā vimokkhā, atthāpatti no saññāvimokkhā. Atthāpatti laddhasamāpattikassa, atthāpatti na laddhasamāpattikassa. Atthāpatti saddhammapaṭisaññuttā, atthāpatti asaddhammapaṭisaññuttā. Atthāpatti saparikkhārapaṭisaññuttā, atthāpatti paraparikkhārapaṭisaññuttā. Atthāpatti sapuggalapaṭisaññuttā, atthāpatti parapuggalapaṭisaññuttā. Atthi saccaṃ bhaṇanto garukaṃ āpattiṃ āpajjati, musā bhaṇanto lahukaṃ. Atthi musā bhaṇanto garukaṃ āpattiṃ āpajjati, saccaṃ bhaṇanto lahukaṃ. Atthāpatti bhūmigato āpajjati, no vehāsagato. Atthāpatti vehāsagato āpajjati, no bhūmigato. Atthāpatti nikkhamanto āpajjati, no pavisanto. Atthāpatti pavisanto āpajjati, no nikkhamanto. Atthāpatti ādiyanto āpajjati, atthāpatti anādiyanto āpajjati. Atthāpatti samādiyanto āpajjati , atthāpatti na samādiyanto āpajjati. Atthāpatti karonto āpajjati, atthāpatti na karonto āpajjati. Atthāpatti dento āpajjati, atthāpatti na dento āpajjati. (Atthāpatti desento āpajjati, atthāpatti na desento āpajjati.) [( ) (natthi katthaci)] Atthāpatti paṭiggaṇhanto āpajjati, atthāpatti na paṭiggaṇhanto āpajjati. Atthāpatti paribhogena āpajjati, atthāpatti na paribhogena āpajjati. Atthāpatti rattiṃ āpajjati, no divā. Atthāpatti divā āpajjati, no rattiṃ. Atthāpatti aruṇugge āpajjati, atthāpatti na aruṇugge āpajjati. Atthāpatti chindanto āpajjati, atthāpatti na chindanto āpajjati. Atthāpatti chādento āpajjati, atthāpatti na chādento āpajjati. Atthāpatti dhārento āpajjati, atthāpatti na dhārento āpajjati.

Dve uposathā – cātuddasiko ca pannarasiko ca. Dve pavāraṇā – cātuddasikā ca pannarasikā ca. Dve kammāni – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ. Aparānipi dve kammāni – ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ. Dve kammavatthūni – apalokanakammassa vatthu, ñattikammassa vatthu. Aparānipi dve kammavatthūni – ñattidutiyakammassa vatthu, ñatticatutthakammassa vatthu. Dve kammadosā – apalokanakammassa doso, ñattikammassa doso. Aparepi dve kammadosā – ñattidutiyakammassa doso, ñatticatutthakammassa doso. Dve kammasampattiyo – apalokanakammassa sampatti, ñattikammassa sampatti. Aparāpi dve kammasampattiyo – ñattidutiyakammassa sampatti, ñatticatutthakammassa sampatti. Dve nānāsaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhipati adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Dve samānasaṃvāsakabhūmiyo – attanā vā attānaṃ samānasaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā naṃ saṅgho ukkhittaṃ osāreti dassane vā paṭikamme vā paṭinissagge vā. Dve pārājikā – bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Dve saṅghādisesā, dve thullaccayā, dve pācittiyā, dve pāṭidesanīyā, dve dukkaṭā, dve dubbhāsitā – bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Satta āpattiyo, satta āpattikkhandhā. Dvīhākārehi saṅgho bhijjati – kammena vā salākaggāhena vā.

Dve puggalā na upasampādetabbā – addhānahīno, aṅgahīno. Aparepi dve puggalā na upasampādetabbā – vatthuvipanno, karaṇadukkaṭako. Aparepi dve puggalā na upasampādetabbā – aparipūro paripūro no ca yācati. Dvinnaṃ puggalānaṃ nissāya na vatthabbaṃ – alajjissa ca bālassa ca. Dvinnaṃ puggalānaṃ nissayo na dātabbo – alajjissa ca lajjino ca na yācati. Dvinnaṃ puggalānaṃ nissayo dātabbo – bālassa ca lajjissa ca yācati. Dve puggalā abhabbā āpattiṃ āpajjituṃ – buddhā ca paccekabuddhā ca. Dve puggalā bhabbā, āpattiṃ āpajjituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca. Dve puggalā abhabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca ariyapuggalā. Dve puggalā bhabbā sañcicca āpattiṃ āpajjituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca puthujjanā. Dve puggalā abhabbā sañcicca sātisāraṃ vatthuṃ ajjhācarituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca ariyapuggalā. Dve puggalā bhabbā sañcicca sātisāraṃ vatthuṃ ajjhācarituṃ – bhikkhū ca bhikkhuniyo ca puthujjanā.


这是完整的直译:
有些犯戒是由想解脱的,有些犯戒不是由想解脱的。有些犯戒是已获得禅定者的,有些犯戒是未获得禅定者的。有些犯戒与正法有关,有些犯戒与非正法有关。有些犯戒与自己的用具有关,有些犯戒与他人的用具有关。有些犯戒与自己有关,有些犯戒与他人有关。有说真话而犯重戒,说妄语而犯轻戒。有说妄语而犯重戒,说真话而犯轻戒。有在地面上犯戒,不在空中。有在空中犯戒,不在地面上。有出去时犯戒,不是进来时。有进来时犯戒,不是出去时。有拿取时犯戒,有不拿取时犯戒。有受持时犯戒,有不受持时犯戒。有做时犯戒,有不做时犯戒。有给予时犯戒,有不给予时犯戒。(有教导时犯戒,有不教导时犯戒。)[括号内的内容在某些版本中不存在]有接受时犯戒,有不接受时犯戒。有使用时犯戒,有不使用时犯戒。有夜间犯戒,不在白天。有白天犯戒,不在夜间。有黎明时犯戒,有非黎明时犯戒。有切断时犯戒,有不切断时犯戒。有覆藏时犯戒,有不覆藏时犯戒。有持有时犯戒,有不持有时犯戒。
两种布萨:第十四日的和第十五日的。两种自恣:第十四日的和第十五日的。两种羯磨:宣告羯磨和单白羯磨。另外两种羯磨:白二羯磨和白四羯磨。两种羯磨事:宣告羯磨的事和单白羯磨的事。另外两种羯磨事:白二羯磨的事和白四羯磨的事。两种羯磨过失:宣告羯磨的过失和单白羯磨的过失。另外两种羯磨过失:白二羯磨的过失和白四羯磨的过失。两种羯磨成就:宣告羯磨的成就和单白羯磨的成就。另外两种羯磨成就:白二羯磨的成就和白四羯磨的成就。两种别住基础:自己使自己别住,或和合僧团因不见罪、不忏悔或不舍弃而摈除他。两种共住基础:自己使自己共住,或和合僧团因见罪、忏悔或舍弃而接纳被摈除者。两种波罗夷:比丘的和比丘尼的。两种僧残、两种偷兰遮、两种波逸提、两种波罗提提舍尼、两种突吉罗、两种恶语:比丘的和比丘尼的。七种犯戒,七种犯戒聚。僧团以两种方式分裂:以羯磨或以取票。
两种人不应受具足戒:未满年龄的和缺少肢体的。另外两种人不应受具足戒:缺少资格的和犯突吉罗的。另外两种人不应受具足戒:不完全的和完全的但不请求的。不应依止两种人:无惭愧的和愚痴的。不应给予两种人依止:无惭愧的和有惭愧但不请求的。应给予两种人依止:愚痴的和有惭愧且请求的。两种人不可能犯戒:佛陀和辟支佛。两种人可能犯戒:比丘和比丘尼。两种人不可能故意犯戒:比丘和比丘尼中的圣者。两种人可能故意犯戒:比丘和比丘尼中的凡夫。两种人不可能故意犯有过失的事:比丘和比丘尼中的圣者。两种人可能故意犯有过失的事:比丘和比丘尼中的凡夫。


Dve paṭikkosā – kāyena vā paṭikkosati vācāya vā paṭikkosati. Dve nissāraṇā – atthi puggalo appatto nissāraṇaṃ taṃ ce saṅgho nissāreti ekacco sunissārito, ekacco dunnissārito. Dve osāraṇā – atthi puggalo appatto osāraṇaṃ taṃ ce saṅgho osāreti ekacco sosārito, ekacco dosārito. Dve paṭiññā – kāyena vā paṭijānāti vācāya vā paṭijānāti. Dve paṭiggahā – kāyena vā paṭiggaṇhāti kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti. Dve paṭikkhepā – kāyena vā paṭikkhipati vācāya vā paṭikkhipati. Dve upaghātikā – sikkhūpaghātikā ca bhogūpaghātikā ca. Dve codanā – kāyena vā codeti vācāya vā codeti. Dve kathinassa palibodhā – āvāsapalibodho ca cīvarapalibodho ca. Dve kathinassa apalibodhā – āvāsaapalibodho ca cīvaraapalibodho ca. Dve cīvarāni – gahapatikañca paṃsukūlañca. Dve pattā – ayopatto mattikāpatto. Dve maṇḍalāni – tipumayaṃ, sīsamayaṃ. Dve pattassa adhiṭṭhānā – kāyena vā adhiṭṭheti vācāya vā adhiṭṭheti. Dve cīvarassa adhiṭṭhānā – kāyena vā adhiṭṭheti vācāya vā adhiṭṭheti. Dve vikappanā – sammukhāvikappanā ca parammukhāvikappanā ca. Dve vinayā – bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Dve venayikā – paññattañca paññattānulomañca. Dve vinayassa sallekhā – akappiye setughāto, kappiye mattakāritā. Dvīhākārehi āpattiṃ āpajjati – kāyena vā āpajjati vācāya vā āpajjati. Dvīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – kāyena vā vuṭṭhāti vācāya vā vuṭṭhāti. Dve parivāsā – paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso. Aparepi dve parivāsā – suddhantaparivāso samodhānaparivāso. Dve mānattā – paṭicchannamānattaṃ, appaṭicchannamānattaṃ. Aparepi dve mānattā – pakkhamānattaṃ, samodhānamānattaṃ. Dvinnaṃ puggalānaṃ ratticchedo – pārivāsikassa ca mānattacārikassa ca. Dve anādariyāni – puggalānādariyañca dhammānādariyañca. Dve loṇāni – jātimañca kārimañca [jātimayañca khārimayañca (syā.)]. Aparānipi dve loṇāni – sāmuddaṃ kāḷaloṇaṃ. Aparānipi dve loṇāni – sindhavaṃ, ubbhidaṃ [ubbhiraṃ (itipi)]. Aparānipi dve loṇāni – romakaṃ, pakkālakaṃ. Dve paribhogā – abbhantaraparibhogo ca bāhiraparibhogo ca. Dve akkosā – hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Dvīhākārehi pesuññaṃ hoti – piyakamyassa vā bhedādhippāyassa vā. Dvīhākārehi gaṇabhojanaṃ pasavati – nimantanato vā viññattito vā. Dve vassūpanāyikā – purimikā, pacchimikā. Dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dve dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

[a. ni. 2.99 ādayo] Dve puggalā bālā – yo ca anāgataṃ bhāraṃ vahati, yo ca āgataṃ bhāraṃ na vahati. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca anāgataṃ bhāraṃ na vahati, yo ca āgataṃ bhāraṃ vahati. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca āpattiyā āpattisaññī, yo ca anāpattiyā anāpattisaññī. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca adhamme adhammasaññī, yo ca dhamme dhammasaññī. Aparepi dve puggalā bālā – yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Dve puggalā paṇḍitā – yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī.

[a. ni. 

这是完整的直译:
两种拒绝:以身体拒绝或以言语拒绝。两种驱逐:有人未达到驱逐的条件,如果僧团驱逐他,有些是善驱逐,有些是恶驱逐。两种接纳:有人未达到接纳的条件,如果僧团接纳他,有些是善接纳,有些是恶接纳。两种承认:以身体承认或以言语承认。两种接受:以身体接受或以身体相连的物接受。两种拒绝:以身体拒绝或以言语拒绝。两种损害:损害学处和损害财物。两种指责:以身体指责或以言语指责。两种迦絺那衣的障碍:住处的障碍和衣服的障碍。两种迦絺那衣的无障碍:住处的无障碍和衣服的无障碍。两种衣:居士衣和粪扫衣。两种钵:铁钵和陶钵。两种圆形:锡制的和铅制的。两种钵的决意:以身体决意或以言语决意。两种衣的决意:以身体决意或以言语决意。两种分配:面对面分配和不面对面分配。两种律:比丘的和比丘尼的。两种持律者:依已制定的和依符合已制定的。两种律的削减:在不适当的事上断绝,在适当的事上适度。以两种方式犯戒:以身体犯或以言语犯。以两种方式出罪:以身体出或以言语出。两种别住:覆藏别住和不覆藏别住。另外两种别住:清净别住和合并别住。两种摩那埵:覆藏摩那埵和不覆藏摩那埵。另外两种摩那埵:半月摩那埵和合并摩那埵。两种人的夜分中断:别住者和行摩那埵者。两种不恭敬:对人不恭敬和对法不恭敬。两种盐:天然的和人造的。另外两种盐:海盐和黑盐。另外两种盐:岩盐和土盐。另外两种盐:罗马盐和煮盐。两种受用:内部受用和外部受用。两种辱骂:下等的辱骂和上等的辱骂。以两种方式离间:为了讨好或为了分裂。以两种方式导致群体用餐:由邀请或由乞求。两种安居:前安居和后安居。两种非法的遮止诵戒。两种如法的遮止诵戒。
两种愚人:一种是担负未来的重担,一种是不担负现在的重担。两种智者:一种是不担负未来的重担,一种是担负现在的重担。另外两种愚人:一种是在不适当的事上认为适当,一种是在适当的事上认为不适当。两种智者:一种是在不适当的事上认为不适当,一种是在适当的事上认为适当。另外两种愚人:一种是在无犯中认为有犯,一种是在有犯中认为无犯。两种智者:一种是在有犯中认为有犯,一种是在无犯中认为无犯。另外两种愚人:一种是在非法中认为是法,一种是在法中认为是非法。两种智者:一种是在非法中认为是非法,一种是在法中认为是法。另外两种愚人:一种是在非律中认为是律,一种是在律中认为是非律。两种智者:一种是在非律中认为是非律,一种是在律中认为是律。

2.109] Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca anāpattiyā anāpattisaññī, yo ca āpattiyā āpattisaññī. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca adhamme adhammasaññī, yo ca dhamme dhammasaññī. Aparesampi dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti – yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti – yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī.

Dukā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Saññā laddhā ca saddhammā, parikkhārā ca puggalā;

Saccaṃ bhūmi nikkhamanto, ādiyanto samādiyaṃ.

Karonto dento gaṇhanto, paribhogena ratti ca;

Aruṇāchindaṃ chādento, dhārento ca uposathā.

Pavāraṇā kammāparā, vatthu aparā dosā ca;

Aparā dve ca sampatti, nānā samānameva ca.

Pārājisaṅghathullaccaya, pācitti pāṭidesanā;

Dukkaṭā dubbhāsitā ceva, satta āpattikkhandhā ca.

Bhijjati upasampadā, tatheva apare duve;

Na vatthabbaṃ na dātabbaṃ, abhabbābhabbameva ca.

Sañcicca sātisārā ca, paṭikkosā nissāraṇā;

Osāraṇā paṭiññā ca, paṭiggahā paṭikkhipā.

Upaghāti codanā ca, kathinā ca duve tathā;

Cīvarā pattamaṇḍalā, adhiṭṭhānā tatheva dve.

Vikappanā ca vinayā, venayikā ca sallekhā;

Āpajjati ca vuṭṭhāti, parivāsāpare duve.

Dve mānattā apare ca, ratticchedo anādari;

Dve loṇā tayo apare, paribhogakkosena ca.

Pesuñño ca gaṇāvassa, ṭhapanā bhārakappiyaṃ;

Anāpatti adhammadhammā, vinaye āsave tathāti.

3. Tikavāro



这是完整的直译:
两种人的烦恼增长:一种是对不应忧悔的事忧悔,一种是对应忧悔的事忧悔。两种人的烦恼不增长:一种是对应忧悔的事不忧悔,一种是对应忧悔的事忧悔。另外两种人的烦恼增长:一种是在不适当的事上认为适当,一种是在适当的事上认为不适当。两种人的烦恼不增长:一种是在不适当的事上认为不适当,一种是在适当的事上认为适当。另外两种人的烦恼增长:一种是在无犯中认为有犯,一种是在有犯中认为无犯。两种人的烦恼不增长:一种是在无犯中认为无犯,一种是在有犯中认为有犯。另外两种人的烦恼增长:一种是在非法中认为是法,一种是在法中认为是非法。两种人的烦恼不增长:一种是在非法中认为是非法,一种是在法中认为是法。另外两种人的烦恼增长:一种是在非律中认为是律,一种是在律中认为是非律。两种人的烦恼不增长:一种是在非律中认为是非律,一种是在律中认为是律。
二法结束。
其摘要如下:
想、获得和正法,用具和人;
真实、地面、出去,拿取和受持。
做、给予、接受,受用和夜;
黎明、切断、覆藏,持有和布萨。
自恣、羯磨另外,事另外过失和;
另外两种成就,别住共住同样。
波罗夷、僧残、偷兰遮,波逸提、波罗提提舍尼;
突吉罗、恶语以及,七种犯戒聚。
分裂、具足戒,同样另外两种;
不应住不应给,不可能可能同样。
故意有过失和,拒绝驱逐;
接纳承认和,接受拒绝。
损害指责和,迦絺那衣同样两种;
衣钵圆形,决意同样两种。
分配和律,持律者和削减;
犯戒和出罪,别住另外两种。
两种摩那埵另外和,夜分中断不恭敬;
两种盐三种另外,受用辱骂和。
离间和群体安居,遮止重担适当;
无犯非法法,律中烦恼同样。
三法

323. Atthāpatti tiṭṭhante bhagavati āpajjati, no parinibbute; atthāpatti parinibbute bhagavati āpajjati, no tiṭṭhante; atthāpatti tiṭṭhantepi bhagavati āpajjati parinibbutepi. Atthāpatti kāle āpajjati, no vikāle; atthāpatti vikāle āpajjati, no kāle; atthāpatti kāle ceva āpajjati vikāle ca. Atthāpatti rattiṃ āpajjati, no divā; atthāpatti divā āpajjati, no rattiṃ; atthāpatti rattiñceva āpajjati divā ca. Atthāpatti dasavasso āpajjati, no ūnadasavasso; atthāpatti ūnadasavasso āpajjati, no dasavasso; atthāpatti dasavasso ceva āpajjati ūnadasavasso ca. Atthāpatti pañcavasso āpajjati, no ūnapañcavasso; atthāpatti ūnapañcavasso āpajjati, no pañcavasso; atthāpatti pañcavasso ceva āpajjati ūnapañcavasso ca. Atthāpatti kusalacitto āpajjati; atthāpatti akusalacitto āpajjati; atthāpatti abyākatacitto āpajjati. Atthāpatti sukhavedanāsamaṅgī āpajjati; atthāpatti dukkhavedanāsamaṅgī āpajjati; atthāpatti adukkhamasukhavedanāsamaṅgī āpajjati. Tīṇi codanāvatthūni – diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya. Tayo salākaggāhā – guḷhako, vivaṭako [vivaṭṭako (ka.)], sakaṇṇajappako. Tayo paṭikkhepā – mahicchatā, asantuṭṭhitā [asantuṭṭhatā (syā.)], asallekhatā. Tayo anuññātā – appicchatā, santuṭṭhitā, sallekhatā. Aparepi tayo paṭikkhepā – mahicchatā, asantuṭṭhitā, amattaññutā. Tayo anuññātā – appicchatā, santuṭṭhitā, mattaññutā. Tisso paññattiyo – paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti. Aparāpi tisso paññattiyo – sabbatthapaññatti, padesapaññatti, sādhāraṇapaññatti. Aparāpi tisso paññattiyo – asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti, ubhatopaññatti.

Atthāpatti bālo āpajjati, no paṇḍito; atthāpatti paṇḍito āpajjati, no bālo; atthāpatti bālo ceva āpajjati paṇḍito ca. Atthāpatti kāḷe āpajjati, no juṇhe; atthāpatti juṇhe āpajjati, no kāḷe; atthāpatti kāḷe ceva āpajjati juṇhe ca. Atthi kāḷe kappati, no juṇhe; atthi juṇhe kappati, no kāḷe; atthi kāḷe ceva kappati juṇhe ca. Atthāpatti hemante āpajjati, no gimhe no vasse; atthāpatti gimhe āpajjati, no hemante no vasse; atthāpatti vasse āpajjati, no hemante no gimhe. Atthāpatti saṅgho āpajjati, na gaṇo na puggalo; atthāpatti gaṇo āpajjati, na saṅgho na puggalo; atthāpatti puggalo āpajjati, na saṅgho na gaṇo. Atthi saṅghassa kappati, na gaṇassa na puggalassa; atthi gaṇassa kappati, na saṅghassa na puggalassa; atthi puggalassa kappati, na saṅghassa na gaṇassa. Tisso chādanā vatthuṃ chādeti, no āpattiṃ; āpattiṃ chādeti, no vatthuṃ; vatthuñceva chādeti āpattiñca. Tisso paṭicchādiyo – jantāgharapaṭicchādi, udakapaṭicchādi, vatthapaṭicchādi. [a. ni. 

这是完整的直译:
有些犯戒在世尊在世时犯,不在涅槃后;有些犯戒在世尊涅槃后犯,不在在世时;有些犯戒在世尊在世时和涅槃后都犯。有些犯戒在适当时间犯,不在不适当时间;有些犯戒在不适当时间犯,不在适当时间;有些犯戒在适当时间和不适当时间都犯。有些犯戒在夜间犯,不在白天;有些犯戒在白天犯,不在夜间;有些犯戒在夜间和白天都犯。有些犯戒十岁者犯,不是未满十岁者;有些犯戒未满十岁者犯,不是十岁者;有些犯戒十岁者和未满十岁者都犯。有些犯戒五岁者犯,不是未满五岁者;有些犯戒未满五岁者犯,不是五岁者;有些犯戒五岁者和未满五岁者都犯。有些犯戒善心时犯;有些犯戒不善心时犯;有些犯戒无记心时犯。有些犯戒具乐受时犯;有些犯戒具苦受时犯;有些犯戒具不苦不乐受时犯。三种指责事:所见、所闻、怀疑。三种取票:秘密的、公开的、耳语的。三种拒绝:大欲、不知足、不简朴。三种允许:少欲、知足、简朴。另外三种拒绝:大欲、不知足、不知量。三种允许:少欲、知足、知量。三种制定:制定、补充制定、未生起的制定。另外三种制定:普遍制定、局部制定、共同制定。另外三种制定:不共同制定、一方面制定、双方面制定。
有些犯戒愚人犯,不是智者;有些犯戒智者犯,不是愚人;有些犯戒愚人和智者都犯。有些犯戒在黑月犯,不在白月;有些犯戒在白月犯,不在黑月;有些犯戒在黑月和白月都犯。有些在黑月适当,不在白月;有些在白月适当,不在黑月;有些在黑月和白月都适当。有些犯戒在冬季犯,不在夏季不在雨季;有些犯戒在夏季犯,不在冬季不在雨季;有些犯戒在雨季犯,不在冬季不在夏季。有些犯戒僧团犯,不是群体不是个人;有些犯戒群体犯,不是僧团不是个人;有些犯戒个人犯,不是僧团不是群体。有些对僧团适当,不对群体不对个人;有些对群体适当,不对僧团不对个人;有些对个人适当,不对僧团不对群体。三种覆藏:覆藏事而不覆藏罪;覆藏罪而不覆藏事;既覆藏事又覆藏罪。三种遮蔽:浴室的遮蔽、水的遮蔽、衣服的遮蔽。

3.132] Tīṇi paṭicchannāni vahanti, no vivaṭāni – mātugāmo paṭicchanno vahati, no vivaṭo; brāhmaṇānaṃ mantā paṭicchannā vahanti, no vivaṭā; micchādiṭṭhi paṭicchannā vahati, no vivaṭā. Tīṇi vivaṭāni virocanti, no paṭicchannāni – candamaṇḍalaṃ vivaṭaṃ virocati, no paṭicchannaṃ; sūriyamaṇḍalaṃ vivaṭaṃ virocati, no paṭicchannaṃ; tathāgatappavedito dhammavinayo vivaṭo virocati, no paṭicchanno. Tayo senāsanaggāhā – purimako , pacchimako, antarāmuttako. Atthāpatti gilāno āpajjati, no agilāno; atthāpatti agilāno āpajjati, no gilāno; atthāpatti gilāno ceva āpajjati agilāno ca.

Tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Tīṇi dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Tayo parivāsā – paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso. Tayo mānattā – paṭicchannamānattaṃ, appaṭicchannamānattaṃ, pakkhamānattaṃ. Tayo pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā – sahavāso, vippavāso, anārocanā. Atthāpatti anto āpajjati, no bahi; atthāpatti bahi āpajjati, no anto; atthāpatti anto ceva āpajjati bahi ca. Atthāpatti antosīmāya āpajjati, no bahisīmāya; atthāpatti bahisīmāya āpajjati, no antosīmāya; atthāpatti antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca. Tīhākārehi āpattiṃ āpajjati – kāyena āpajjati, vācāya āpajjati, kāyena vācāya āpajjati. Aparehipi tīhākārehi āpattiṃ āpajjati – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike. Tīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – kāyena vuṭṭhāti, vācāya vuṭṭhāti, kāyena vācāya vuṭṭhāti. Aparehipi tīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike. Tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. Tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni.

[cūḷava. 6] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. [cūḷava. 15] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. [cūḷava. 27] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno kuladūkako hoti pāpasamācāro pāpasamācārā dissanti ceva suyyanti ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpatti bahulo anapadāno gihī akkosati paribhāsati. [cūḷava. 50] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. [cūḷava. 59] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. [cūḷava. 69] Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya – bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ.


这是完整的直译:
三种隐蔽能持续,不是公开的:女人隐蔽能持续,不是公开的;婆罗门的咒语隐蔽能持续,不是公开的;邪见隐蔽能持续,不是公开的。三种公开能显耀,不是隐蔽的:月轮公开能显耀,不是隐蔽的;日轮公开能显耀,不是隐蔽的;如来所宣说的法律公开能显耀,不是隐蔽的。三种住处分配:前分配、后分配、中间分配。有些犯戒病人犯,不是非病人;有些犯戒非病人犯,不是病人;有些犯戒病人和非病人都犯。
三种非法的遮止诵戒。三种如法的遮止诵戒。三种别住:覆藏别住、不覆藏别住、清净别住。三种摩那埵:覆藏摩那埵、不覆藏摩那埵、半月摩那埵。三种别住比丘的夜分中断:同住、离住、不告知。有些犯戒在内犯,不在外;有些犯戒在外犯,不在内;有些犯戒在内和在外都犯。有些犯戒在界内犯,不在界外;有些犯戒在界外犯,不在界内;有些犯戒在界内和界外都犯。以三种方式犯戒:以身体犯、以言语犯、以身体和言语犯。另外以三种方式犯戒:在僧团中、在群体中、在个人前。以三种方式出罪:以身体出、以言语出、以身体和言语出。另外以三种方式出罪:在僧团中、在群体中、在个人前。三种非法的给予不痴羯磨。三种如法的给予不痴羯磨。
具足三支的比丘,如果僧团愿意,可以对他作呵责羯磨:他是制造争端者、制造争吵者、制造诤论者、制造口舌者、在僧团中制造诤事者,他是愚人、无知者,多犯戒、不忏悔,与在家人交往不适当。具足三支的比丘,如果僧团愿意,可以对他作依止羯磨:他是制造争端者...在僧团中制造诤事者,他是愚人、无知者,多犯戒、不忏悔,与在家人交往不适当。具足三支的比丘,如果僧团愿意,可以对他作驱出羯磨:他是制造争端者...在僧团中制造诤事者,他是愚人、无知者,多犯戒、不忏悔,是污损俗家者,行为恶劣,恶行被人看见和听闻。具足三支的比丘,如果僧团愿意,可以对他作下意羯磨:他是制造争端者...在僧团中制造诤事者,他是愚人、无知者,多犯戒、不忏悔,辱骂在家人、责骂在家人。具足三支的比丘,如果僧团愿意,可以对他作不见罪举罪羯磨:他是制造争端者...在僧团中制造诤事者,他是愚人、无知者,多犯戒、不忏悔,犯戒后不愿意见罪。具足三支的比丘,如果僧团愿意,可以对他作不忏悔举罪羯磨:他是制造争端者...在僧团中制造诤事者,他是愚人、无知者,多犯戒、不忏悔,犯戒后不愿意忏悔。具足三支的比丘,如果僧团愿意,可以对他作不舍恶见举罪羯磨:他是制造争端者...在僧团中制造诤事者,他是愚人、无知者,多犯戒、不忏悔,不愿意舍弃恶见。


Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āgāḷhāya ceteyya – bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – āpattiṃ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – yāya āpattiyā saṅghena kammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṃ kātabbaṃ – buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṃ ṭhapentassa – ‘‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda’’nti omadditvā saṅghena uposatho kātabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe pavāraṇaṃ ṭhapentassa – ‘‘alaṃ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ mā viggahaṃ mā vivāda’’nti omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno na kāci saṅghasammuti dātabbā – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṃ [saṃgho na voharitabbo (syā.)] – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgato bhikkhu na kismiṃ ci paccekaṭṭhāne ṭhapetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno nissāya na vatthabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno nissayo na dātabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṃ kārāpentassa nālaṃ okāsakammaṃ kātuṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno savacanīyaṃ nādātabbaṃ – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchitabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchitabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na vissajjetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo [sākacchātabbo (ka.)] – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ na nissayo dātabbo na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca.


这是完整的直译:
具足三支的比丘,如果僧团愿意,可以对他作严厉羯磨:他是制造争端者、制造争吵者、制造诤论者、制造口舌者、在僧团中制造诤事者,他是愚人、无知者,多犯戒、不忏悔,与在家人交往不适当。具足三支的比丘应当对他作羯磨:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足另外三支的比丘应当对他作羯磨:他在增上戒上戒行破坏、在增上行为上行为破坏、在增上见上见解破坏。具足另外三支的比丘应当对他作羯磨:他具有身体的戏弄、具有言语的戏弄、具有身语的戏弄。具足另外三支的比丘应当对他作羯磨:他具有身体的不正行、具有言语的不正行、具有身语的不正行。具足另外三支的比丘应当对他作羯磨:他具有身体的损害、具有言语的损害、具有身语的损害。具足另外三支的比丘应当对他作羯磨:他具有身体的邪命、具有言语的邪命、具有身语的邪命。具足另外三支的比丘应当对他作羯磨:他犯戒后被作羯磨仍授具足戒、给依止、让沙弥侍奉。具足另外三支的比丘应当对他作羯磨:他犯了僧团对他作羯磨的那个戒、或犯了类似的戒、或犯了比那更严重的戒。具足另外三支的比丘应当对他作羯磨:他说佛陀的过失、说法的过失、说僧团的过失。
具足三支的比丘在僧团中遮止布萨时,僧团应制止说"够了,比丘,不要争端、不要争吵、不要分裂、不要诤论",然后举行布萨:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘在僧团中遮止自恣时,僧团应制止说"够了,比丘,不要争端、不要争吵、不要分裂、不要诤论",然后举行自恣:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不应给予任何僧团同意:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不应在僧团中发言:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不应安置在任何特别地位:他是无惭愧者、愚人、非同分者。不应依止具足三支的比丘:他是无惭愧者、愚人、非同分者。不应给予具足三支的比丘依止:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘让人作许可羯磨时不适合作许可羯磨:他是无惭愧者、愚人、非同分者。不应给予具足三支的比丘忠告:他是无惭愧者、愚人、非同分者。不应向具足三支的比丘请教律:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不应请教律:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不应解答律:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不应解答律:他是无惭愧者、愚人、非同分者。不应给予具足三支的比丘询问:他是无惭愧者、愚人、非同分者。不应与具足三支的比丘一起讨论律:他是无惭愧者、愚人、非同分者。具足三支的比丘不应授具足戒、不应给依止、不应让沙弥侍奉:他是无惭愧者、愚人、非同分者。


Tayo uposathā – cātuddasiko, pannarasiko, sāmaggiuposatho. Aparepi tayo uposathā – saṅgheuposatho, gaṇeuposatho, puggaleuposatho. Aparepi tayo uposathā – suttuddesouposatho, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānuposatho. Tisso pavāraṇā – cātuddasikā, pannarasikā, sāmaggipavāraṇā. Aparāpi tisso pavāraṇā – saṅghepavāraṇā, gaṇepavāraṇā, puggalepavāraṇā. Aparāpi tisso pavāraṇā – tevācikāpavāraṇā , dvevācikāpavāraṇā, samānavassikāpavāraṇā.

Tayo āpāyikā nerayikā – idamappahāya, yo ca abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, yo ca suddhaṃ brahmacāriṃ parisuddhabrahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṃseti, yo cāyaṃ evaṃvādī evaṃdiṭṭhi [evaṃdiṭṭhī (sī.)] – ‘‘natthi kāmesu doso’’ti so kāmesu pātabyataṃ āpajjati. [a. ni. 3.70] Tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. [a. ni. 3.70] Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ. Tīṇi duccaritāni – kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ. Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ. Tayo atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṃ paññattaṃ – dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, ‘‘mā pāpicchā pakkhaṃ nissāya saṅghaṃ bhindeyyu’’nti kulānuddayatāya ca. [cūḷava. 350] Tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho pāpicchatā pāpamittatā oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṃ āpādi. Tisso sammutiyo – daṇḍasammuti, sikkāsammuti, daṇḍasikkāsammuti. Tisso pādukā dhuvaṭṭhānikā asaṅkamanīyā – vaccapādukā, passāvapādukā, ācamanapādukā. Tisso pādaghaṃsaniyo – sakkharaṃ, kathalā, samuddapheṇakoti.

Tikaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Tiṭṭhante kāle rattiñca, dasa pañca kusalena;

Vedanā codanā vatthu, salākā dve paṭikkhipā.

Paññatti apare dve ca, bālo kāḷe ca kappati;

Hemante saṅgho saṅghassa, chādanā ca paṭicchādi.

Paṭicchannā vivaṭā ca, senāsanagilāyanā;

Pātimokkhaṃ parivāsaṃ, mānattā pārivāsikā.

Anto anto ca sīmāya, āpajjati punāpare;

Vuṭṭhāti apare ceva, amūḷhavinayā duve.

Tajjanīyā niyassā ca, pabbājapaṭisāraṇī;

Adassanā paṭikamme, anissagge ca diṭṭhiyā.

Āgāḷhakammādhisīle, davānācāra ghātikā;

Ājīvāpannā tādisikā, avaṇṇuposathena ca.

Pavāraṇā sammuti ca, vohārapaccekena ca;

Na vatthabbaṃ na dātabbaṃ, okāsaṃ na kare tathā.

Na kare savacanīyaṃ, na pucchitabbakā duve;

Na vissajje duve ceva, anuyogampi no dade.

Sākacchā upasampadā, nissayasāmaṇerā ca;

Uposathatikā tīṇi, pavāraṇatikā tayo.

Āpāyikā akusalā, kusalā caritā duve;

Tikabhojanasaddhamme, sammuti pādukena ca;

Pādaghaṃsanikā ceva, uddānaṃ tikake idanti.

4. Catukkavāro

324. Atthāpatti sakavācāya āpajjati, paravācāya vuṭṭhāti; atthāpatti paravācāya āpajjati, sakavācāya vuṭṭhāti; atthāpatti sakavācāya āpajjati, sakavācāya vuṭṭhāti; atthāpatti paravācāya āpajjati, paravācāya vuṭṭhāti. Atthāpatti kāyena āpajjati, vācāya vuṭṭhāti; atthāpatti vācāya āpajjati, kāyena vuṭṭhāti; atthāpatti kāyena āpajjati, kāyena vuṭṭhāti; atthāpatti vācāya āpajjati, vācāya vuṭṭhāti. Atthāpatti pasutto āpajjati, paṭibuddho vuṭṭhāti; atthāpatti paṭibuddho āpajjati, pasutto vuṭṭhāti; atthāpatti pasutto āpajjati, pasutto vuṭṭhāti; atthāpatti paṭibuddho āpajjati, paṭibuddho vuṭṭhāti. Atthāpatti acittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti; atthāpatti sacittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti; atthāpatti acittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti; atthāpatti sacittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. Atthāpatti āpajjanto deseti; desento āpajjati; atthāpatti āpajjanto vuṭṭhāti; vuṭṭhahanto āpajjati. Atthāpatti kammena āpajjati, akammena vuṭṭhāti; atthāpatti akammena āpajjati, kammena vuṭṭhāti; atthāpatti kammena āpajjati, kammena vuṭṭhāti; atthāpatti akammena āpajjati, akammena vuṭṭhāti.

[a. ni. 4.250; dī. ni. 

这是完整的直译:
三种布萨:第十四日的、第十五日的、和合布萨。另外三种布萨:僧团布萨、群体布萨、个人布萨。另外三种布萨:诵经布萨、清净布萨、决意布萨。三种自恣:第十四日的、第十五日的、和合自恣。另外三种自恣:僧团自恣、群体自恣、个人自恣。另外三种自恣:三说自恣、二说自恣、同安居自恣。
三种堕落者必入地狱:不舍弃这个的人、非梵行者自称梵行者的人、以无根据的非梵行诽谤清净梵行者的人、持这样见解的人:"欲中无过",他陷入欲中。三种不善根:贪是不善根、嗔是不善根、痴是不善根。三种善根:无贪是善根、无嗔是善根、无痴是善根。三种恶行:身恶行、语恶行、意恶行。三种善行:身善行、语善行、意善行。世尊基于三种理由制定在俗家三人一起用餐的规定:为了制止恶人、为了善比丘安乐住、为了怜悯俗家"不让恶欲者依靠党派分裂僧团"。提婆达多被三种非法征服、心被占据,成为堕落者、地狱者、一劫住者、无法治愈者:恶欲、恶友、因证得小小殊胜而中途停止。三种同意:杖同意、滤水器同意、杖和滤水器同意。三种固定不可移动的木屐:厕所木屐、小便木屐、洗净木屐。三种脚擦:砾石、沙砾、海泡石。
三法结束。
其摘要如下:
在世时季节夜晚,十岁五岁善;
受想指责事,取票两种拒绝。
制定另外两种,愚人黑月适当;
冬季僧团僧团的,覆藏和遮蔽。
隐蔽和公开,住处病人;
诵戒别住,摩那埵别住者。
内部内部和界内,犯戒再另外;
出罪另外以及,不痴羯磨两种。
呵责依止和,驱出下意;
不见不忏悔,不舍见。
严厉羯磨增上戒,戏弄不正行损害;
邪命犯戒类似,诽谤布萨和。
自恣同意和,发言特别和;
不应住不应给,不作许可同样。
不作忠告,不应请教两种;
不应解答两种,询问也不给。
讨论具足戒,依止沙弥和;
布萨三法三,自恣三法三。
堕落者不善,善行两种;
三人用餐非法,同意木屐和;
脚擦同样,这是三法摘要。
四法
有些犯戒以自己的言语犯,以他人的言语出;有些犯戒以他人的言语犯,以自己的言语出;有些犯戒以自己的言语犯,以自己的言语出;有些犯戒以他人的言语犯,以他人的言语出。有些犯戒以身体犯,以言语出;有些犯戒以言语犯,以身体出;有些犯戒以身体犯,以身体出;有些犯戒以言语犯,以言语出。有些犯戒睡着时犯,醒来时出;有些犯戒醒来时犯,睡着时出;有些犯戒睡着时犯,睡着时出;有些犯戒醒来时犯,醒来时出。有些犯戒无意识时犯,有意识时出;有些犯戒有意识时犯,无意识时出;有些犯戒无意识时犯,无意识时出;有些犯戒有意识时犯,有意识时出。有些犯戒犯时忏悔;忏悔时犯;有些犯戒犯时出;出时犯。有些犯戒以羯磨犯,不以羯磨出;有些犯戒不以羯磨犯,以羯磨出;有些犯戒以羯磨犯,以羯磨出;有些犯戒不以羯磨犯,不以羯磨出。



[a. ni. 4.250; dī. ni. 3.313; vibha. 939] Cattāro anariyavohārā – adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā. Cattāro ariyavohārā – adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā. Aparepi cattāro anariyavohārā – diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā. Cattāro ariyavohārā – diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.

Cattāro pārājikā bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi sādhāraṇā; cattāro pārājikā bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā. Cattāro parikkhārā – atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo mamāyitabbo paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo mamāyitabbo, na paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo, na mamāyitabbo na paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro na rakkhitabbo na gopetabbo, na mamāyitabbo na paribhuñjitabbo. Atthāpatti sammukhā āpajjati, parammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti parammukhā āpajjati , sammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti sammukhā āpajjati, sammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti parammukhā āpajjati, parammukhā vuṭṭhāti. Atthāpatti ajānanto āpajjati, jānanto vuṭṭhāti; atthāpatti jānanto āpajjati, ajānanto vuṭṭhāti; atthāpatti ajānanto āpajjati, ajānanto vuṭṭhāti; atthāpatti jānanto āpajjati, jānanto vuṭṭhāti.

Catūhākārehi āpattiṃ āpajjati – kāyena āpajjati, vācāya āpajjati, kāyena vācāya āpajjati, kammavācāya āpajjati. Aparehipi catūhākārehi āpattiṃ āpajjati – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike, liṅgapātubhāvena. Catūhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – kāyena vuṭṭhāti, vācāya vuṭṭhāti, kāyena vācāya vuṭṭhāti, kammavācāya vuṭṭhāti. Aparehipi catūhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti – saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike, liṅgapātubhāvena. Saha paṭilābhena purimaṃ jahati, pacchime patiṭṭhāti, viññattiyo paṭippassambhanti, paṇṇattiyo nirujjhanti. Saha paṭilābhena pacchimaṃ jahati, purime patiṭṭhāti, viññattiyo paṭippassambhanti, paṇṇattiyo nirujjhanti. Catasso codanā – sīlavipattiyā codeti , ācāravipattiyā codeti, diṭṭhivipattiyā codeti, ājīvavipattiyā codeti. Cattāro parivāsā – paṭicchannaparivāso , appaṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso, samodhānaparivāso. Cattāro mānattā – paṭicchannamānattaṃ, appaṭicchannamānattaṃ, pakkhamānattaṃ, samodhānamānattaṃ. Cattāro mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā – sahavāso, vippavāso, anārocanā, ūne gaṇe carati. Cattāro sāmukkaṃsā . Cattāro paṭiggahitaparibhogā – yāvakālikaṃ, yāmakālikaṃ, sattāhakālikaṃ, yāvajīvikaṃ. Cattāri mahāvikaṭāni – gūtho, muttaṃ, chārikā, mattikā. Cattāri kammāni – apalokanakammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ. Aparānipi cattāri kammāni – adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammena samaggakammaṃ. Catasso vipattiyo – sīlavipatti, ācāravipatti, diṭṭhivipatti, ājīvavipatti. Cattāri adhikaraṇāni – vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ. [a. ni. 

四种非圣言说：未见而说见，未闻而说闻，未觉而说觉，未知而说知。四种圣言说：未见说未见，未闻说未闻，未觉说未觉，未知说未知。另外四种非圣言说：见而说未见，闻而说未闻，觉而说未觉，知而说未知。四种圣言说：见而说见，闻而说闻，觉而说觉，知而说知。
比丘与比丘尼共有四种波罗夷；比丘尼有四种波罗夷是比丘所没有的。四种资具：有资具应保护、看管、珍惜、使用；有资具应保护、看管、珍惜，但不应使用；有资具应保护、看管，但不应珍惜、使用；有资具不应保护、看管、珍惜、使用。有罪当面犯，背面出；有罪背面犯，当面出；有罪当面犯，当面出；有罪背面犯，背面出。有罪不知而犯，知而出；有罪知而犯，不知而出；有罪不知而犯，不知而出；有罪知而犯，知而出。
以四种方式犯罪：以身犯，以语犯，以身语犯，以羯磨语犯。另外四种方式犯罪：在僧团中，在众中，在个人前，以相的显现。以四种方式出罪：以身出，以语出，以身语出，以羯磨语出。另外四种方式出罪：在僧团中，在众中，在个人前，以相的显现。获得时舍前住后，表示平息，制定终止。获得时舍后住前，表示平息，制定终止。四种指责：以戒缺失指责，以行为缺失指责，以见解缺失指责，以生计缺失指责。四种别住：覆藏别住，不覆藏别住，清净别住，合并别住。四种摩那埵：覆藏摩那埵，不覆藏摩那埵，半月摩那埵，合并摩那埵。行摩那埵比丘的四种夜分断：同住，离住，不告知，在不足的众中行。四种自称。四种接受使用：时限食，夜分食，七日食，终生食。四种大不净物：粪，尿，灰，土。四种羯磨：白羯磨，单白羯磨，白二羯磨，白四羯磨。另外四种羯磨：非法别众羯磨，非法和合羯磨，如法别众羯磨，如法和合羯磨。四种缺失：戒缺失，行为缺失，见解缺失，生计缺失。四种诤事：诤论诤事，诽谤诤事，犯戒诤事，事务诤事。

4.211] Cattāro parisadūsanā – bhikkhu dussīlo pāpadhammo parisadūsano, bhikkhunī dussīlā pāpadhammā parisadūsanā, upāsako dussīlo pāpadhammo parisadūsano, upāsikā dussīlā pāpadhammā parisadūsanā. Cattāro parisasobhanā [parisasobhaṇā (syā. ka.)] – bhikkhu sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano, bhikkhunī sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā, upāsako sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano, upāsikā sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā.

Atthāpatti āgantuko āpajjati, no āvāsiko; atthāpatti āvāsiko āpajjati, no āgantuko; atthāpatti āgantuko ceva āpajjati āvāsiko ca atthāpatti neva āgantuko āpajjati, no āvāsiko. Atthāpatti gamiko āpajjati, no āvāsiko; atthāpatti āvāsiko āpajjati, no gamiko; atthāpatti gamiko ceva āpajjati āvāsiko ca; atthāpatti neva gamiko āpajjati no āvāsiko. Atthi vatthunānattatā no āpattinānattatā, atthi āpattinānattatā no vatthunānattatā, atthi vatthunānattatā ceva āpattinānattatā ca, atthi neva vatthunānattatā no āpattinānattatā. Atthi vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā, atthi āpattisabhāgatā no vatthusabhāgatā, atthi vatthusabhāgatā ceva āpattisabhāgatā ca atthi neva vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā. Atthāpatti upajjhāyo āpajjati no saddhivihāriko, atthāpatti saddhivihāriko āpajjati no upajjhāyo, atthāpatti upajjhāyo ceva āpajjati saddhivihāriko ca, atthāpatti neva upajjhāyo āpajjati no saddhivihāriko. Atthāpatti ācariyo āpajjati no antevāsiko, atthāpatti antevāsiko āpajjati no ācariyo, atthāpatti ācariyo ceva āpajjati antevāsiko ca, atthāpatti neva ācariyo āpajjati no antevāsiko. Cattāro paccayā anāpatti vassacchedassa – saṅgho vā bhinno hoti, saṅghaṃ vā bhinditukāmā honti, jīvitantarāyo vā hoti, brahmacariyantarāyo vā hoti. Cattāri vacīduccaritāni – musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo. Cattāri vacīsucaritāni – saccavācā, apisuṇā vācā, saṇhā vācā, mantā bhāsā. Atthi ādiyanto garukaṃ āpattiṃ āpajjati, payojento lahukaṃ; atthi ādiyanto lahukaṃ āpattiṃ āpajjati, payojento garukaṃ, atthi ādiyantopi payojentopi garukaṃ āpattiṃ āpajjati; atthi ādiyantopi payojentopi lahukaṃ āpattiṃ āpajjati.

Atthi puggalo abhivādanāraho, no paccuṭṭhānāraho; atthi puggalo paccuṭṭhānāraho, no abhivādanāraho; atthi puggalo abhivādanāraho ceva paccuṭṭhānāraho ca; atthi puggalo neva abhivādanāraho no paccuṭṭhānāraho. Atthi puggalo āsanāraho, no abhivādanāraho; atthi puggalo abhivādanāraho, no āsanāraho; atthi puggalo āsanāraho ceva abhivādanāraho ca; atthi puggalo neva āsanāraho no abhivādanāraho. Atthāpatti kāle āpajjati, no vikāle; atthāpatti vikāle āpajjati, no kāle; atthāpatti kāle ceva āpajjati vikāle ca; atthāpatti neva kāle āpajjati no vikāle. Atthi paṭiggahitaṃ kāle kappati, no vikāle; atthi paṭiggahitaṃ vikāle kappati, no kāle; atthi paṭiggahitaṃ kāle ceva kappati vikāle ca; atthi paṭiggahitaṃ neva kāle kappati no vikāle. Atthāpatti paccantimesu janapadesu āpajjati, no majjhimesu; atthāpatti majjhimesu janapadesu āpajjati, no paccantimesu; atthāpatti paccantimesu ceva janapadesu āpajjati majjhimesu ca; atthāpatti neva paccantimesu janapadesu āpajjati no majjhimesu. Atthi paccantimesu janapadesu kappati, no majjhimesu; atthi majjhimesu janapadesu kappati, no paccantimesu; atthi paccantimesu ceva janapadesu kappati majjhimesu ca; atthi neva paccantimesu janapadesu kappati no majjhimesu. Atthāpatti anto āpajjati, no bahi; atthāpatti bahi āpajjati, no anto; atthāpatti anto ceva āpajjati bahi ca; atthāpatti neva anto āpajjati no bahi. Atthāpatti antosīmāya āpajjati, no bahisīmāya; atthāpatti bahisīmāya āpajjati, no antosīmāya; atthāpatti antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca; atthāpatti neva antosīmāya āpajjati no bahisīmāya. Atthāpatti gāme āpajjati, no araññe; atthāpatti araññe āpajjati, no gāme; atthāpatti gāme ceva āpajjati araññe ca; atthāpatti neva gāme āpajjati no araññe.


四种毁坏僧团者：破戒恶法的比丘是毁坏僧团者，破戒恶法的比丘尼是毁坏僧团者，破戒恶法的优婆塞是毁坏僧团者，破戒恶法的优婆夷是毁坏僧团者。四种庄严僧团者：持戒善法的比丘是庄严僧团者，持戒善法的比丘尼是庄严僧团者，持戒善法的优婆塞是庄严僧团者，持戒善法的优婆夷是庄严僧团者。
有罪客僧犯，非住僧；有罪住僧犯，非客僧；有罪客僧和住僧都犯；有罪既非客僧犯，也非住僧犯。有罪行僧犯，非住僧；有罪住僧犯，非行僧；有罪行僧和住僧都犯；有罪既非行僧犯，也非住僧犯。有事不同而罪相同，有罪不同而事相同，有事不同且罪也不同，有既非事不同也非罪不同。有事相同而罪不同，有罪相同而事不同，有事相同且罪也相同，有既非事相同也非罪相同。有罪和尚犯而非依止弟子，有罪依止弟子犯而非和尚，有罪和尚和依止弟子都犯，有罪既非和尚犯也非依止弟子犯。有罪阿阇梨犯而非弟子，有罪弟子犯而非阿阇梨，有罪阿阇梨和弟子都犯，有罪既非阿阇梨犯也非弟子犯。四种不犯雨安居中断的因缘：僧团分裂，或有人欲分裂僧团，或有生命危险，或有梵行危险。四种语恶行：妄语，两舌，恶口，绮语。四种语善行：实语，不两舌，柔和语，有益语。有取时犯重罪，使他人作时犯轻罪；有取时犯轻罪，使他人作时犯重罪；有取时和使他人作时都犯重罪；有取时和使他人作时都犯轻罪。
有人应受礼拜，不应起立迎接；有人应起立迎接，不应受礼拜；有人应受礼拜也应起立迎接；有人既不应受礼拜也不应起立迎接。有人应受座位，不应受礼拜；有人应受礼拜，不应受座位；有人应受座位也应受礼拜；有人既不应受座位也不应受礼拜。有罪适时犯，非非时；有罪非时犯，非适时；有罪适时和非时都犯；有罪既非适时犯也非非时犯。有所接受适时可用，非时不可用；有所接受非时可用，适时不可用；有所接受适时和非时都可用；有所接受既非适时可用也非非时可用。有罪在边地犯，非在中国；有罪在中国犯，非在边地；有罪在边地和中国都犯；有罪既非在边地犯也非在中国犯。有在边地可行，在中国不可行；有在中国可行，在边地不可行；有在边地和中国都可行；有既非在边地可行也非在中国可行。有罪在内犯，非在外；有罪在外犯，非在内；有罪在内和在外都犯；有罪既非在内犯也非在外犯。有罪在界内犯，非在界外；有罪在界外犯，非在界内；有罪在界内和界外都犯；有罪既非在界内犯也非在界外犯。有罪在村中犯，非在林野；有罪在林野犯，非在村中；有罪在村中和林野都犯；有罪既非在村中犯也非在林野犯。


Catasso codanā – vatthusandassanā, āpattisandassanā, saṃvāsapaṭikkhepo , sāmīcipaṭikkhepo. Cattāro pubbakiccā. Cattāro pattakallā. Cattāri anaññapācittiyāni. Catasso bhikkhusammutiyo. [a. ni. 4.17; vibha. 939; dī. ni. 3.311] Cattāri agatigamanāni – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Cattāri nāgatigamanāni – na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgato alajjī bhikkhu saṅghaṃ bhindati – chandāgatiṃ gacchanto, dosāgatiṃ gacchanto, mohāgatiṃ gacchanto, bhayāgatiṃ gacchanto. Catūhaṅgehi samannāgato pesalo bhikkhu bhinnaṃ saṅghaṃ samaggaṃ karoti – na chandāgatiṃ gacchanto, na dosāgatiṃ gacchanto, na mohāgatiṃ gacchanto, na bhayāgatiṃ gacchanto. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchitabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati , bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchitabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na vissajjetabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo – chandāgatiṃ gacchati , dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgate bhikkhunā saddhiṃ vinayo na sākacchitabbo – chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Atthāpatti gilāno āpajjati, no agilāno; atthāpatti agilāno āpajjati, no gilāno; atthāpatti gilāno ceva āpajjati agilāno ca; atthāpatti neva gilāno āpajjati no agilāno. Cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

Catukkaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Sakavācāya kāyena, pasutto ca acittako;

Āpajjanto ca kammena, vohārā caturo tathā.

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, parikkhāro ca sammukhā;

Ajānakāye majjhe ca, vuṭṭhāti duvidhā tathā.

Paṭilābhena codanā, parivāsā ca vuccati;

Mānattacārikā cāpi, sāmukkaṃsā paṭiggahi.

Mahāvikaṭakammāni, puna kamme vipattiyo;

Adhikaraṇā dussīlā ca, sobhanāgantukena ca.

Gamiko vatthunānattā, sabhāgupajjhāyena ca;

Ācariyo paccayā vā, duccaritaṃ sucaritaṃ.

Ādiyanto puggalo ca, araho āsanena ca;

Kāle ca kappati ceva, paccantimesu kappati.

Anto anto ca sīmāya, gāme ca codanāya ca;

Pubbakiccaṃ pattakallaṃ, anaññā sammutiyo ca.

Agati nāgati ceva, alajjī pesalena ca;

Pucchitabbā duve ceva, vissajjeyyā tathā duve;

Anuyogo ca sākacchā, gilāno ṭhapanena cāti.

5. Pañcakavāro

325. Pañca āpattiyo. Pañca āpattikkhandhā. Pañca vinītavatthūni. Pañca kammāni ānantarikāni. Pañca puggalā niyatā. Pañca chedanakā āpattiyo. Pañcahākārehi āpattiṃ āpajjati. Pañca āpattiyo. Musāvādapaccayā pañcahākārehi kammaṃ na upeti – sayaṃ vā kammaṃ na karoti, paraṃ vā na ajjhesati, chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā na deti, kayiramāne kamme paṭikkosati, kate vā pana kamme adhammadiṭṭhi hoti. Pañcahākārehi kammaṃ upeti – sayaṃ vā kammaṃ karoti, paraṃ vā ajjhesati, chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā deti, kayiramāne kamme nappaṭikkosati, kate vā pana kamme dhammadiṭṭhi hoti. Pañca piṇḍapātikassa bhikkhuno kappanti – anāmantacāro, gaṇabhojanaṃ, paramparabhojanaṃ, anadhiṭṭhānaṃ, avikappanā. [a. ni. 5.102] Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti – pāpabhikkhupi akuppadhammopi vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārigocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunigocaro vā hoti. Pañca telāni – tilatelaṃ, sāsapatelaṃ, madhukatelaṃ, eraṇḍakatelaṃ, vasātelaṃ. Pañca vasāni – acchavasaṃ, macchavasaṃ, susukāvasaṃ, sūkaravasaṃ, gadrabhavasaṃ. [a. ni. 5.130; dī. ni. 

四种指责：指出事由，指出犯戒，拒绝共住，拒绝礼仪。四种预备工作。四种适时。四种不可忏悔的波逸提。四种比丘认可。四种不正当行为：随欲行，随嗔行，随痴行，随怖行。四种正当行为：不随欲行，不随嗔行，不随痴行，不随怖行。具足四法的无惭比丘分裂僧团：随欲行，随嗔行，随痴行，随怖行。具足四法的善比丘使分裂的僧团和合：不随欲行，不随嗔行，不随痴行，不随怖行。不应向具足四法的比丘询问戒律：随欲行，随嗔行，随痴行，随怖行。具足四法的比丘不应询问戒律：随欲行，随嗔行，随痴行，随怖行。不应向具足四法的比丘解答戒律：随欲行，随嗔行，随痴行，随怖行。具足四法的比丘不应解答戒律：随欲行，随嗔行，随痴行，随怖行。不应给予具足四法的比丘质问：随欲行，随嗔行，随痴行，随怖行。不应与具足四法的比丘讨论戒律：随欲行，随嗔行，随痴行，随怖行。有罪病人犯，非不病人；有罪不病人犯，非病人；有罪病人和不病人都犯；有罪既非病人犯也非不病人犯。四种非法的遮止诵戒。四种如法的遮止诵戒。
四法结束。
其摘要：
以自语和身，睡眠及无心；
犯戒及羯磨，四种言说等。
比丘比丘尼，资具及当面；
不知身在中，出罪有两种。
获得及指责，别住亦宣说；
行摩那埵者，自称及接受。
大不净羯磨，再羯磨过失；
诤事及破戒，庄严客僧等。
行僧事不同，相同和尚等；
阿阇梨因缘，恶行及善行。
取者及人等，应受座位等；
时及可用等，边地可行等。
内内及界内，村中及指责；
预备工作等，适时不可忏。
认可不正行，正行无惭等；
两种应询问，两种应解答；
质问及讨论，病人遮止等。
五法品
五种犯戒。五种犯戒聚。五种调伏事。五种无间业。五种定业人。五种断头罪。以五种方式犯戒。五种犯戒。因妄语以五种方式不成羯磨：自己不作羯磨，不请他人作，不给同意或清净，作羯磨时反对，或作羯磨后持非法见。以五种方式成羯磨：自己作羯磨，或请他人作，给同意或清净，作羯磨时不反对，或作羯磨后持法见。乞食比丘五种可行：不告而行，众食，次第食，不作标记，不作分配。具足五法的比丘被怀疑和猜疑：恶比丘或不动法者，或常去妓女处，或常去寡妇处，或常去大姑娘处，或常去黄门处，或常去比丘尼处。五种油：芝麻油，芥子油，蜜树油，蓖麻油，脂油。五种脂：熊脂，鱼脂，鳄鱼脂，猪脂，驴脂。

3.316] Pañca byasanāni – ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ. [a. ni. 5.130; dī. ni. 

五种衰损：亲属衰损，财富衰损，疾病衰损，戒行衰损，见解衰损。
provided by EasyChat

3.316] Pañca sampadā – ñātisampadā, bhogasampadā, arogasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā – upajjhāyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī. Pañca puggalā na upasampādetabbā – addhānahīno, aṅgahīno, vatthuvipanno, karaṇadukkaṭako, aparipūro. Pañca paṃsukūlāni – sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ, undūrakkhāyikaṃ, upacikakkhāyikaṃ, aggidaḍḍhaṃ. Aparānipi pañca paṃsukūlāni – gokhāyikaṃ, ajakkhāyikaṃ, thūpacīvaraṃ, ābhisekikaṃ, gatapaṭiyāgataṃ [bhatapaṭiyābhataṃ (ka.)]. Pañca avahārā – theyyāvahāro, pasayhāvahāro, parikappāvahāro , paṭicchannāvahāro, kusāvahāro. Pañca mahācorā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Pañca avissajjaniyāni. Pañca avebhaṅgiyāni. Pañcāpattiyo kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato. Pañcāpattiyo kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, cittato. Pañcāpattiyo desanāgāminiyo. Pañca saṅghā . Pañca pātimokkhuddesā. Sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampādetabbaṃ. Pañcānisaṃsā kathinatthāre. Pañca kammāni. Yāvatatiyake pañca āpattiyo. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti thullaccayassa. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Pañca akappiyāni na paribhuñjitabbāni – adinnañca hoti, aviditañca hoti, akappiyañca hoti, appaṭiggahitañca hoti, akatātirittañca hoti. Pañca kappiyāni paribhuñjitabbāni – dinnañca hoti, viditañca hoti, kappiyañca hoti, paṭiggahitañca hoti, katātirittañca hoti. Pañca dānāni apuññāni puññasammatāni lokasmiṃ [lokassa (syā.)] – majjadānaṃ, samajjadānaṃ, itthidānaṃ, usabhadānaṃ, cittakammadānaṃ. Pañca uppannā duppaṭivinodayā [vinodiyā (syā.)] – uppanno rāgo duppaṭivinodayo, uppanno doso duppaṭivinodayo, uppanno moho duppaṭivinodayo, uppannaṃ paṭibhānaṃ duppaṭivinodayaṃ, uppannaṃ gamiyacittaṃ duppaṭivinodayaṃ . Pañcānisaṃsā sammajjaniyā – sakacittaṃ pasīdati, paracittaṃ pasīdati, devatā attamanā honti, pāsādikasaṃvattanikakammaṃ upacinati, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Aparepi pañcānisaṃsā sammajjaniyā – sakacittaṃ pasīdati, paracittaṃ pasīdati, devatā attamanā honti, satthusāsanaṃ kataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati.


五种圆满：亲属圆满，财富圆满，无病圆满，戒行圆满，见解圆满。五种依止终止于和尚：和尚离去，还俗，去世，改变派别，以及第五种是命令。五种人不应授具足戒：年龄不足者，肢体残缺者，犯戒者，作恶者，未圆满者。五种粪扫衣：墓地衣，店门衣，鼠咬衣，白蚁咬衣，火烧衣。另外五种粪扫衣：牛咬衣，羊咬衣，塔衣，灌顶衣，往返衣。五种偷盗：盗取，强取，谋取，隐藏取，诈取。世间有五种大盗贼。五种不可舍物。五种不可分物。五种犯戒从身体生起，不从语言和心意生起。五种犯戒从身体和语言生起，从心意生起。五种应忏悔的犯戒。五种僧团。五种诵戒。在所有边地应由五人僧团授具足戒，其中包括一位持律者。受迦絺那衣有五种利益。五种羯磨。三次警告后有五种犯戒。以五种方式取不与之物犯波罗夷。以五种方式取不与之物犯偷兰遮。以五种方式取不与之物犯突吉罗。五种不可用的非法物：未给予的，未知的，不适合的，未接受的，未作余分的。五种可用的如法物：已给予的，已知的，适合的，已接受的，已作余分的。世间有五种被认为是功德但实为非功德的布施：酒布施，歌舞布施，女人布施，公牛布施，绘画布施。五种生起难以去除：生起的贪难以去除，生起的嗔难以去除，生起的痴难以去除，生起的辩才难以去除，生起的旅行心难以去除。扫地有五种利益：自心清净，他心清净，天神欢喜，积累庄严业，身坏命终后往生善趣天界。扫地还有另外五种利益：自心清净，他心清净，天神欢喜，奉行佛陀教导，后世人效法。


Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo ‘‘bālo’’ tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṃ na uggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ na uggahetvā adhammena kāreti appaṭiññāya. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo ‘‘paṇḍito’’ tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṃ uggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ uggahetvā dhammena kāreti paṭiññāya. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattiṃ na jānāti, āpattiyā mūlaṃ na jānāti, āpattisamudayaṃ na jānāti, āpattinirodhaṃ na jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattiṃ jānāti, āpattiyā mūlaṃ jānāti, āpattisamudayaṃ jānāti, āpattinirodhaṃ jānāti , āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ na jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ jānāti , adhikaraṇassa mūlaṃ jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ na jānāti, paññattiṃ na jānāti, anupaññattiṃ na jānāti, anusandhivacanapathaṃ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, anupaññattiṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ na jānāti, ñattiyā karaṇaṃ na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akālaññū ca hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ jānāti, ñattiyā karaṇaṃ jānāti, pubbakusalo hoti, aparakusalo hoti, kālaññū ca hoti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ācariyaparamparā kho panassa na suggahitā hoti na sumanasikatā na sūpadhāritā. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍitotveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānati, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni na vitthārena svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, adhikaraṇe ca vinicchayakusalo hoti.

[a. ni. 

具足五法的持律者被称为"愚者"：不了解自己的言语界限，不了解他人的言语界限，不了解自己和他人的言语界限而非法处理不承认的事。具足五法的持律者被称为"智者"：了解自己的言语界限，了解他人的言语界限，了解自己和他人的言语界限而如法处理承认的事。
具足另外五法的持律者被称为"愚者"：不知犯戒，不知犯戒的根源，不知犯戒的生起，不知犯戒的止息，不知导致犯戒止息的道路。具足五法的持律者被称为"智者"：知犯戒，知犯戒的根源，知犯戒的生起，知犯戒的止息，知导致犯戒止息的道路。
具足另外五法的持律者被称为"愚者"：不知诤事，不知诤事的根源，不知诤事的生起，不知诤事的止息，不知导致诤事止息的道路。具足五法的持律者被称为"智者"：知诤事，知诤事的根源，知诤事的生起，知诤事的止息，知导致诤事止息的道路。
具足另外五法的持律者被称为"愚者"：不知事由，不知缘起，不知制定，不知补充制定，不知连贯的语句。具足五法的持律者被称为"智者"：知事由，知缘起，知制定，知补充制定，知连贯的语句。
具足另外五法的持律者被称为"愚者"：不知白羯磨，不知白羯磨的作法，不熟悉前面的部分，不熟悉后面的部分，不知时宜。具足五法的持律者被称为"智者"：知白羯磨，知白羯磨的作法，熟悉前面的部分，熟悉后面的部分，知时宜。
具足另外五法的持律者被称为"愚者"：不知犯戒与非犯戒，不知轻重犯戒，不知有余无余犯戒，不知粗重非粗重犯戒，师承传统未被他很好地掌握、思考和理解。具足五法的持律者被称为"智者"：知犯戒与非犯戒，知轻重犯戒，知有余无余犯戒，知粗重非粗重犯戒，师承传统被他很好地掌握、思考和理解。
具足另外五法的持律者被称为"愚者"：不知犯戒与非犯戒，不知轻重犯戒，不知有余无余犯戒，不知粗重非粗重犯戒，两部戒本未被他详细地学习、分析、熟练和判断，无论是根本还是细节。具足五法的持律者被称为"智者"：知犯戒与非犯戒，知轻重犯戒，知有余无余犯戒，知粗重非粗重犯戒，两部戒本被他详细地学习、分析、熟练和判断，无论是根本还是细节。
具足另外五法的持律者被称为"愚者"：不知犯戒与非犯戒，不知轻重犯戒，不知有余无余犯戒，不知粗重非粗重犯戒，不善于判断诤事。具足五法的持律者被称为"智者"：知犯戒与非犯戒，知轻重犯戒，知有余无余犯戒，知粗重非粗重犯戒，善于判断诤事。

5.181; pari. 443] Pañca āraññikā – mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti āraññiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva [idamaṭṭhitaññeva (sī. syā.)] nissāya āraññiko hoti. Pañca piṇḍapātikā…pe… pañca paṃsukūlikā…pe… pañca rukkhamūlikā…pe… pañca sosānikā…pe… pañca abbhokāsikā…pe… pañca tecīvarikā…pe… pañca sapadānacārikā…pe… pañca nesajjikā…pe… pañca yathāsanthatikā…pe… pañca ekāsanikā…pe… pañca khalupacchābhattikā…pe… pañca pattapiṇḍikā – mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti pattapiṇḍiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya pattapiṇḍiko hoti.

[pari. 417] Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṃ – uposathaṃ na jānāti, uposathakammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ – uposathaṃ jānāti, uposathakammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ na jānāti, pavāraṇākammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ jānāti, pavāraṇākammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṃ – uposathaṃ na jānāti, uposathakammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṃ – uposathaṃ jānāti, uposathakammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ na jānāti, pavāraṇākammaṃ na jānāti, pātimokkhaṃ na jānāti, pātimokkhuddesaṃ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṃ – pavāraṇaṃ jānāti, pavāraṇākammaṃ jānāti, pātimokkhaṃ jānāti, pātimokkhuddesaṃ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṃ – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā.


五种林居者：由于愚痴而成为林居者，由于恶欲而成为林居者，由于疯狂而成为林居者，因为被佛陀和佛弟子称赞而成为林居者，以及依靠少欲、知足、俭朴、远离、有益而成为林居者。五种乞食者...五种粪扫衣者...五种树下住者...五种冢间住者...五种露地住者...五种三衣者...五种次第乞食者...五种常坐不卧者...五种随处住者...五种一座食者...五种时后不食者...五种钵食者 - 由于愚痴而成为钵食者，由于恶欲而成为钵食者，由于疯狂而成为钵食者，因为被佛陀和佛弟子称赞而成为钵食者，以及依靠少欲、知足、俭朴、远离、有益而成为钵食者。
具足五法的比丘不应独住：不知布萨，不知布萨羯磨，不知戒本，不知诵戒，未满五岁。具足五法的比丘可以独住：知布萨，知布萨羯磨，知戒本，知诵戒，满五岁或超过五岁。具足另外五法的比丘不应独住：不知自恣，不知自恣羯磨，不知戒本，不知诵戒，未满五岁。具足五法的比丘可以独住：知自恣，知自恣羯磨，知戒本，知诵戒，满五岁或超过五岁。具足另外五法的比丘不应独住：不知犯戒与非犯戒，不知轻重犯戒，不知有余无余犯戒，不知粗重非粗重犯戒，未满五岁。具足五法的比丘可以独住：知犯戒与非犯戒，知轻重犯戒，知有余无余犯戒，知粗重非粗重犯戒，满五岁或超过五岁。具足五法的比丘尼不应独住：不知布萨，不知布萨羯磨，不知戒本，不知诵戒，未满五岁。具足五法的比丘尼可以独住：知布萨，知布萨羯磨，知戒本，知诵戒，满五岁或超过五岁。具足另外五法的比丘尼不应独住：不知自恣，不知自恣羯磨，不知戒本，不知诵戒，未满五岁。具足五法的比丘尼可以独住：知自恣，知自恣羯磨，知戒本，知诵戒，满五岁或超过五岁。具足另外五法的比丘尼不应独住：不知犯戒与非犯戒，不知轻重犯戒，不知有余无余犯戒，不知粗重非粗重犯戒，未满五岁。具足五法的比丘尼可以独住：知犯戒与非犯戒，知轻重犯戒，知有余无余犯戒，知粗重非粗重犯戒，满五岁或超过五岁。


Pañca ādīnavā apāsādike – attāpi attānaṃ upavadati, anuviccapi viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Pañcānisaṃsā pāsādike – attāpi attānaṃ na upavadati, anuviccapi viññū pasaṃsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Aparepi pañca ādīnavā apāsādike – appasannā na pasīdanti, pasannānaṃ ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti, satthusāsanaṃ akataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ nāpajjati, cittamassa na pasīdati. Pañcānisaṃsā pāsādike – appasannā pasīdanti, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya hoti, satthusāsanaṃ kataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati, cittamassa pasīdati. Pañca ādīnavā kulūpake – anāmantacāre āpajjati, raho nisajjāya āpajjati, paṭicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ desento āpajjati, kāmasaṅkappabahulo ca viharati. Pañca ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno – ativelaṃ kulesu saṃsaṭṭhassa viharato mātugāmassa abhiṇhadassanaṃ, dassane sati saṃsaggo, saṃsagge sati vissāso, vissāse sati otāro, otiṇṇacittassetaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ anabhirato vā brahmacariyaṃ carissati aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjissati sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattissati.

[pāci. 92] Pañca bījajātāni – mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, phaḷubījaṃ, aggabījaṃ, bījabījaññeva [bījabījameva (ka.)] pañcamaṃ. Pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitabbaṃ – aggiparijitaṃ, satthaparijitaṃ, nakhaparijitaṃ, abījaṃ, nibbattabījaññeva [nibbaṭṭabījaññeva (sī.), nibbaṭabījaññeva (syā.), nippaṭṭabījaññeva (ka.)] pañcamaṃ. Pañca visuddhiyo – nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamā visuddhi; nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ dutiyā visuddhi; nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ tatiyā visuddhi; nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ catutthā visuddhi; vitthāreneva pañcamī. Aparāpi pañca visuddhiyo – suttuddeso, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānuposatho, pavāraṇā, sāmaggīuposathoyeva pañcamo. Pañcānisaṃsā vinayadhare – attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hoti. Pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni . Pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

Pañcakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Āpatti āpattikkhandhā, vinītānantarena ca;

Puggalā chedanā ceva, āpajjati ca paccayā.

Na upeti upeti ca, kappantusaṅkitelañca;

Vasaṃ byasanā sampadā, passaddhi puggalena ca.

Sosānikaṃ khāyitañca, theyyaṃ coro ca vuccati;

Avissajji avebhaṅgi, kāyato kāyavācato.

Desanā saṅghaṃ uddesaṃ, paccantikathinena ca;

Kammāni yāvatatiyaṃ, pārājithulladukkaṭaṃ.

Akappiyaṃ kappiyañca, apuññaduvinodayā;

Sammajjanī apare ca, bhāsaṃ āpattimeva ca.

Adhikaraṇaṃ vatthu ñatti, āpattā ubhayāni ca;

Lahukaṭṭhamakā ete, kaṇhasukkā vijānatha.

Araññaṃ piṇḍapātañca, paṃsurukkhasusānikā;

Abbhokāso cīvarañca, sapadāno nisajjiko.

Santhati khalu pacchāpi, pattapiṇḍikameva ca;

Uposathaṃ pavāraṇaṃ, āpattānāpattipi ca.

Kaṇhasukkapadā ete, bhikkhunīnampi te tathā;

Apāsādikapāsādi, tatheva apare duve.

Kulūpake ativelaṃ, bījaṃ samaṇakappi ca;

Visuddhi apare ceva, vinayādhammikena ca;

Dhammikā ca tathā vuttā, niṭṭhitā suddhipañcakāti.

6. Chakkavāro

326.[dī. ni. 

不庄严有五种过患：自己谴责自己，有智者经过调查后也会谴责，恶名远扬，迷惑而死，身坏命终后往生恶趣、恶道、堕处、地狱。庄严有五种利益：自己不谴责自己，有智者经过调查后会赞叹，美名远扬，不迷惑而死，身坏命终后往生善趣、天界。
不庄严还有另外五种过患：不信者不生信，一些已信者改变想法，未奉行佛陀教导，后世人不效法，自心不清净。庄严有五种利益：不信者生信，已信者更加信仰，奉行佛陀教导，后世人效法，自心清净。
亲近俗家有五种过患：犯不告而行罪，犯独处罪，犯隐蔽处罪，对女人说法超过五六句而犯罪，住于多欲想。亲近俗家的比丘有五种过患：在俗家过分亲近而住，经常见到女人，见面后亲近，亲近后熟悉，熟悉后堕落，心已堕落的比丘可预期或不乐于修梵行，或犯某些污染的罪，或舍戒还俗。
五种种子：根种、茎种、节种、顶芽种，第五是种子种。应以五种沙门方法食用果实：火触过的，刀触过的，指甲触过的，无种子的，第五是种子已除去的。五种清净：诵序后余下以听闻宣说，这是第一清净；诵序后诵四波罗夷后余下以听闻宣说，这是第二清净；诵序后诵四波罗夷后诵十三僧残后余下以听闻宣说，这是第三清净；诵序后诵四波罗夷后诵十三僧残后诵二不定后余下以听闻宣说，这是第四清净；第五是详细诵。另外五种清净：诵经，清净布萨，决意布萨，自恣，第五是和合布萨。持律者有五种利益：自己的戒蕴善护善守，为有疑虑者作依怙，在僧团中无畏说话，以法善制伏对立者，为正法住世而行。五种非法的遮止诵戒。五种如法的遮止诵戒。
五法结束。
其摘要：
犯戒及犯聚，调伏无间业；
人及断头罪，犯戒及因缘。
不成及成就，可用油及脂；
衰损及圆满，依止终止等。
冢间及咬等，偷盗贼所说；
不舍不可分，身及身语等。
忏悔僧诵戒，边地迦絺那；
羯磨至三次，波罗夷偷兰。
非法及如法，非福难除等；
扫帚及其他，言语及犯戒。
诤事及事由，白及两种等；
轻重第八等，黑白当了知。
林居及乞食，粪扫树冢间；
露地衣次第，常坐随处住。
一座及时后，钵食亦如是；
布萨及自恣，犯戒非犯等。
黑白句如是，比丘尼亦然；
不庄严庄严，如是另两种。
亲近过分近，种子沙门法；
清净及其他，持律非法等；
如法亦如是，清净五已终。
六法品

3.324] Cha agāravā. Cha gāravā. Cha vinītavatthūni. Cha sāmīciyo. Cha āpattisamuṭṭhānā. Chacchedanakā āpattiyo. Chahākārehi āpattiṃ āpajjati. Chānisaṃsā vinayadhare. Cha paramāni. Chārattaṃ ticīvarena vippavasitabbaṃ. Cha cīvarāni . Cha rajanāni. Cha āpattiyo kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato. Cha āpattiyo vācato ca cittato ca samuṭṭhanti na kāyato. Cha āpattiyo kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Cha kammāni. Cha vivādamūlāni. Cha anuvādamūlāni. Cha sāraṇīyā dhammā dīghaso. Cha vidatthiyo, sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo. Cha nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā. Cha nahāne anupaññattiyo – vippakatacīvaraṃ ādāya pakkamati, vippakatacīvaraṃ samādāya pakkamati.

[mahāva. 85 ādayo] Chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – attanā asekkhena sīlakkhandhe samannāgato hoti, paraṃ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena paññakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe paññakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṃ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti , upaṭṭhitassati hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā [anabhiratiṃ (ka.)], uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ [vinodetuṃ vā vinodāpetuṃ vā (syā.) mahāva. 85], āpattiṃ jānāti, āpattivuṭṭhānaṃ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā ābhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ, uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā.

Cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, cha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

Chakkaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Agāravā gāravā ca, vinītā sāmīcipi ca;

Samuṭṭhānā chedanā ceva, ākārānisaṃsena ca.

Paramāni ca chārattaṃ, cīvaraṃ rajanāni ca;

Kāyato cittato cāpi, vācato cittatopi ca.

Kāyavācācittato ca, kammavivādameva ca;

Anuvādā dīghaso ca, tiriyaṃ nissayena ca.


六种不恭敬。六种恭敬。六种调伏事。六种应行。六种犯戒生起。六种断头罪。以六种方式犯戒。持律者有六种利益。六种最上。可离三衣六夜。六种衣。六种染料。六种犯戒从身和心生起，不从语生起。六种犯戒从语和心生起，不从身生起。六种犯戒从身、语和心生起。六种羯磨。六种诤根。六种诽谤根。六种和合法详细。六掌，善逝掌，宽六掌。从阿阇梨六种依止终止。沐浴有六种补充制定：带走未完成的衣离开，带着未完成的衣离开。
具足六法的比丘可以授具足戒、给依止、摄受沙弥：具足无学戒蕴，具足无学定蕴，具足无学慧蕴，具足无学解脱蕴，具足无学解脱知见蕴，满十岁或超过十岁。
具足另外六法的比丘可以授具足戒、给依止、摄受沙弥：自己具足无学戒蕴，能令他人住于无学戒蕴；自己具足无学定蕴，能令他人住于无学定蕴；自己具足无学慧蕴，能令他人住于无学慧蕴；自己具足无学解脱蕴，能令他人住于无学解脱蕴；自己具足无学解脱知见蕴，能令他人住于无学解脱知见蕴；满十岁或超过十岁。
具足另外六法的比丘可以授具足戒、给依止、摄受沙弥：有信，有惭，有愧，精进，正念现前，满十岁或超过十岁。
具足另外六法的比丘可以授具足戒、给依止、摄受沙弥：不在增上戒上破戒，不在增上行为上破行为，不在增上见解上破见解，多闻，有智慧，满十岁或超过十岁。
具足另外六法的比丘可以授具足戒、给依止、摄受沙弥：能照顾生病的弟子或共住者或令人照顾，能使不乐于梵行者远离或令人使之远离，能如法消除已生的疑悔，知犯戒，知出罪，满十岁或超过十岁。
具足另外六法的比丘可以授具足戒、给依止、摄受沙弥：能教导弟子或共住者学习应行法，能教导初梵行者学习，能教导阿毗达摩，能教导律，能如法分辨已生的邪见，满十岁或超过十岁。
具足另外六法的比丘可以授具足戒、给依止、摄受沙弥：知犯戒，知非犯戒，知轻犯戒，知重犯戒，两部戒本被他详细地学习、分析、熟练和判断，无论是根本还是细节，满十岁或超过十岁。
六种非法的遮止诵戒，六种如法的遮止诵戒。
六法结束。
其摘要：
不恭敬及恭敬，调伏及应行等；
生起及断头罪，方式及利益等。
最上及离衣夜，衣服及染料等；
从身心及语心，从身语心等等。
羯磨及诤根等，诽谤及详细等；
宽度及依止等。


Anupaññatti ādāya, samādāya tatheva ca;

Asekkhe samādapetā, saddho adhisīlena ca;

Gilānābhisamācārī, āpattādhammadhammikāti.

7. Sattakavāro

327. Sattāpattiyo . Sattāpattikkhandhā. Satta vinītavatthūni. Satta sāmīciyo. Satta adhammikā paṭiññātakaraṇā. Satta dhammikā paṭiññātakaraṇā. Sattannaṃ anāpatti sattāhakaraṇīyena gantuṃ. Sattānisaṃsā vinayadhare. Satta paramāni . Sattame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Satta samathā. Satta kammāni. Satta āmakadhaññāni. Tiriyaṃ sattantarā. Gaṇabhojane satta anupaññattiyo. Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni. Katacīvaraṃ ādāya pakkamati. Katacīvaraṃ samādāya pakkamati. Bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā. Bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā [paṭikātabbā (sabbattha) aṭṭhakathā ca campeyyakkhandhake adhammakammādikathā ca oloketabbā]. Satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Satta dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

[a. ni. 

补充制定及带走，
带着亦复如是等；
无学及令住等，
有信及增上戒；
病人及应行法，
犯戒等法非法。
七法品
七种犯戒。七种犯戒聚。七种调伏事。七种应行。七种非法的承认作法。七种如法的承认作法。七人因七日事而去不犯戒。持律者有七种利益。七种最上。到第七天黎明时成为尼萨耆波逸提。七种止诤。七种羯磨。七种生谷。横宽七个中间。团食有七种补充制定。接受药物后最多可储存七日食用。带走已做好的衣离开。带着已做好的衣离开。比丘没有应被看见的犯戒。比丘有应被看见的犯戒。比丘有应被看见的犯戒。七种非法的遮止诵戒。七种如法的遮止诵戒。

7.75] Sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhātā [dhatā (sī. syā.)] vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti – āpattiṃ jānāti; anāpattiṃ jānāti; lahukaṃ āpattiṃ jānāti; garukaṃ āpattiṃ jānāti; anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’’ti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati; dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena [atikkantamānussakena (ka.)] satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’’ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti; āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.


具足七法的比丘是持律者：知犯戒，知非犯戒，知轻犯戒，知重犯戒，持戒，守护波罗提木叉律仪而住，具足行为和行处，对微小的过失也见到危险而受持学处，容易获得四种增上心的现法乐住，不困难、不艰难地获得，以及由于诸漏尽，于现法中自知自证，具足住于无漏的心解脱、慧解脱。
具足另外七法的比丘是持律者：知犯戒，知非犯戒，知轻犯戒，知重犯戒，多闻、持闻、积闻，凡是那些初善、中善、后善，有义、有文，宣说完全圆满清净的梵行的法，他对这样的法多闻、受持、言习、意观察、见善通达，容易获得四种增上心的现法乐住，不困难、不艰难地获得，以及由于诸漏尽，于现法中自知自证，具足住于无漏的心解脱、慧解脱。
具足另外七法的比丘是持律者：知犯戒，知非犯戒，知轻犯戒，知重犯戒，两部戒本被他详细地学习、分析、熟练和判断，无论是根本还是细节，容易获得四种增上心的现法乐住，不困难、不艰难地获得，以及由于诸漏尽，于现法中自知自证，具足住于无漏的心解脱、慧解脱。
具足另外七法的比丘是持律者：知犯戒，知非犯戒，知轻犯戒，知重犯戒，忆念种种宿住，即一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、许多坏劫、许多成劫、许多坏成劫，忆念："我曾生于彼处，如是名、如是姓、如是容貌、如是饮食、如是苦乐感受、如是寿量。我从彼处死，生于彼处。在彼处又如是名、如是姓、如是容貌、如是饮食、如是苦乐感受、如是寿量。我从彼处死，来生于此。"如是忆念种种宿住及其详细状况；以清净超人的天眼，见诸有情死时、生时，卑贱、高贵，美丽、丑陋，幸福、不幸，了知诸有情随业而趣："这些有情具身恶行、语恶行、意恶行，诽谤圣者，怀邪见，受持邪见业，他们身坏命终后，生于恶趣、堕处、地狱。或者，这些有情具身善行、语善行、意善行，不诽谤圣者，怀正见，受持正见业，他们身坏命终后，生于善趣、天界。"如是以清净超人的天眼，见诸有情死时、生时，卑贱、高贵，美丽、丑陋，幸福、不幸，了知诸有情随业而趣；以及由于诸漏尽，于现法中自知自证，具足住于无漏的心解脱、慧解脱。
具足七法的持律者光耀：知犯戒，知非犯戒，知轻犯戒，知重犯戒，持戒...受持学处，容易获得四种增上心的现法乐住，不困难、不艰难地获得，以及由于诸漏尽，于现法中自知自证，具足住于无漏的心解脱、慧解脱。


Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo. Sobhati – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati – āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati – āpattiṃ jānāti; anāpattiṃ jānāti; lahukaṃ āpattiṃ jānāti; garukaṃ āpattiṃ jānāti; anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti…pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti; āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

[dī. ni. 3.330] Satta asaddhammā – assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.

[dī. ni. 3.330] Satta saddhammā – saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hotīti.

Sattakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Āpatti āpattikkhandhā, vinītā sāmīcipi ca;

Adhammikā dhammikā ca, anāpatti ca sattāhaṃ.

Ānisaṃsā paramāni, aruṇasamathena ca;

Kammā āmakadhaññā ca, tiriyaṃ gaṇabhojane.

Sattāhaparamaṃ ādāya, samādāya tatheva ca;

Na hoti hoti hoti ca, adhammā dhammikāni ca.

Caturo vinayadharā, catubhikkhū ca sobhane;

Satta ceva asaddhammā, satta saddhammā desitāti.

8. Aṭṭhakavāro

328. Aṭṭhānisaṃse sampassamānena na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo. Aṭṭhānisaṃse sampassamānena paresampi saddhāya sā āpatti desetabbā. Aṭṭha yāvatatiyakā. Aṭṭhahākārehi kulāni dūseti. Aṭṭha mātikā cīvarassa uppādāya. Aṭṭha mātikā kathinassa ubbhārāya. Aṭṭha pānāni. [cūḷava. 348; a. ni. 

具足另外七法的持律者光耀：知犯戒，知非犯戒，知轻犯戒，知重犯戒，多闻...见善通达，容易获得四种增上心的现法乐住，不困难、不艰难地获得，以及由于诸漏尽，于现法中自知自证，具足住于无漏的心解脱、慧解脱。
具足另外七法的持律者光耀：知犯戒，知非犯戒，知轻犯戒，知重犯戒，两部戒本被他详细地学习、分析、熟练和判断，无论是根本还是细节，容易获得四种增上心的现法乐住，不困难、不艰难地获得，以及由于诸漏尽，于现法中自知自证，具足住于无漏的心解脱、慧解脱。
具足另外七法的持律者光耀：知犯戒，知非犯戒，知轻犯戒，知重犯戒，忆念种种宿住，即一生、二生...如是忆念种种宿住及其详细状况，以清净超人的天眼，见诸有情死时、生时，卑贱、高贵，美丽、丑陋，幸福、不幸，了知诸有情随业而趣...如是以清净超人的天眼，见诸有情死时、生时，卑贱、高贵，美丽、丑陋，幸福、不幸，了知诸有情随业而趣；以及由于诸漏尽，于现法中自知自证，具足住于无漏的心解脱、慧解脱。
七种非善法：无信，无惭，无愧，少闻，懈怠，失念，无慧。
七种善法：有信，有惭，有愧，多闻，精进，正念现前，有慧。
七法结束。
其摘要：
犯戒及犯聚，调伏及应行，
非法及如法，不犯及七日。
利益及最上，黎明及止诤，
羯磨及生谷，横宽及团食。
最多七日带走，带着亦复如是，
无有及有有，非法及如法。
四种持律者，四种比丘光耀，
七种非善法，七种善法所说。
八法品
考虑到八种利益，不应举罚那个不见罪的比丘。考虑到八种利益，应对他人忏悔那个罪。八种乃至三次。以八种方式污染俗家。八种缘由生衣。八种缘由迦絺那衣功德终止。八种饮料。

8.7] Aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho . Aṭṭha lokadhammā. Aṭṭha garudhammā. Aṭṭha pāṭidesanīyā. Aṭṭhaṅgiko musāvādo . Aṭṭha uposathaṅgāni. Aṭṭha dūteyyaṅgāni. Aṭṭha titthiyavattāni. Aṭṭha acchariyā abbhutadhammā mahāsamudde. Aṭṭha acchariyā abbhutadhammā imasmiṃ dhammavinaye. Aṭṭha anatirittā. Aṭṭha atirittā. Aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Aṭṭha pārājikā. Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī nāsetabbā. Aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentiyā desitāpi adesitā hoti. Aṭṭhavācikā upasampadā. Aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabbaṃ. Aṭṭhannaṃ āsanaṃ dātabbaṃ. Upāsikā aṭṭha varāni yācati. Aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo [sammanitabbo (ka.)]. Aṭṭhānisaṃsā vinayadhare. Aṭṭha paramāni. Tassapāpiyasikakammakatena bhikkhunā aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbaṃ. Aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni aṭṭha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

Aṭṭhakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Na so bhikkhu paresampi, yāvatatiyadūsanā;

Mātikā kathinubbhārā, pānā abhibhūtena ca.

Lokadhammā garudhammā, pāṭidesanīyā musā;

Uposathā ca dūtaṅgā, titthiyā samuddepi ca.

Abbhutā anatirittaṃ, atirittaṃ nissaggiyaṃ;

Pārājikaṭṭhamaṃ vatthu, adesitūpasampadā.

Paccuṭṭhānāsanañceva, varaṃ ovādakena ca;

Ānisaṃsā paramāni, aṭṭhadhammesu vattanā;

Adhammikā dhammikā ca, aṭṭhakā suppakāsitāti.

9. Navakavāro

329. Nava āghātavatthūni. Nava āghātapaṭivinayā. Nava vinītavatthūni. Nava paṭhamāpattikā. Navahi saṅgho bhijjati. Nava paṇītabhojanāni . Navamaṃsehi dukkaṭaṃ. Nava pātimokkhuddesā. Nava paramāni. Nava taṇhāmūlakā dhammā. Nava vidhamānā. Nava cīvarāni adhiṭṭhātabbāni. Nava cīvarāni na vikappetabbāni. Dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā. Nava adhammikāni dānāni. Nava adhammikā paṭiggahā. Nava adhammikā paribhogā – tīṇi dhammikāni dānāni, tayo dhammikā paṭiggahā, tayo dhammikā paribhogā. Nava adhammikā saññattiyo [paññattiyo (sabbattha) aṭṭhakathā ca samathakkhandhake kaṇhapakkhanavakañca oloketabbaṃ]. Nava dhammikā saññattiyo. Adhammakamme dve navakāni. Dhammakamme dve navakāni. Nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Nava dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

Navakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Āghātavatthuvinayā, vinītā paṭhamena ca;

Bhijjati ca paṇītañca, maṃsuddesaparamāni ca.

Taṇhā mānā adhiṭṭhānā, vikappe ca vidatthiyo;

Dānā paṭiggahā bhogā, tividhā puna dhammikā.

Adhammadhammasaññatti, duve dve navakāni ca;

Pātimokkhaṭṭhapanāni, adhammadhammikāni cāti.

10. Dasakavāro



提婆达多被八种非善法征服、心被占据,成为堕落者、地狱者、住劫者、无法治愈者。八种世间法。八种重法。八种应悔过法。八支妄语。八种布萨支。八种使者支。八种外道行。大海中八种稀有未曾有法。此法律中八种稀有未曾有法。八种非余食。八种余食。到第八天黎明时成为尼萨耆波逸提。八波罗夷。满足第八事应驱摈。满足第八事已忏悔也成为未忏悔。八语受具足戒。对八种人应起立。应给八种人座位。优婆夷请求八种恩惠。具足八法的比丘应被选为教诫比丘尼者。持律者有八种利益。八种最上。被作恶罚羯磨的比丘应在八法中正行。八种非法的遮止诵戒。八种如法的遮止诵戒。
八法结束。
其摘要：
不应举那比丘，对他人及三次，
污染及衣缘由，迦絺那终止饮，
征服及世间法，重法应悔过妄，
布萨及使者支，外道及大海中。
稀有非余余食，尼萨耆波罗夷，
第八事未忏悔，受具足起立座。
恩惠及教诫者，利益及最上等，
八法中正行等，非法法善说八。
九法品
九种嗔恨事。九种调伏嗔恨。九种调伏事。九种初犯。僧团以九种方式破裂。九种上等食物。九种肉犯突吉罗。九种诵戒。九种最上。九种以渴爱为根的法。九种我慢。九种衣应决意。九种衣不应分享。长九善逝张手。九种非法布施。九种非法接受。九种非法受用。三种如法布施，三种如法接受，三种如法受用。九种非法制定。九种如法制定。非法羯磨两个九法。如法羯磨两个九法。九种非法的遮止诵戒。九种如法的遮止诵戒。
九法结束。
其摘要：
嗔恨事及调伏，调伏及初犯等，
破裂及上等食，肉诵戒及最上。
渴爱慢及决意，分享及张手量，
施受用三种法，再三种如法等。
非法法制定等，两两个九法等，
遮止诵戒等法，非法及如法等。
十法品

330. Dasa āghātavatthūni. Dasa āghātapaṭivinayā. Dasa vinītavatthūni. Dasavatthukā micchādiṭṭhi. Dasavatthukā sammādiṭṭhi. Dasa antaggāhikā diṭṭhi. Dasa micchattā. Dasa sammattā. Dasa akusalakammapathā. Dasa kusalakammapathā. Dasa adhammikā salākaggāhā. Dasa dhammikā salākaggāhā. Sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni. Dasahaṅgehi samannāgato sāmaṇero nāsetabbo.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti , attano bhāsapariyantaṃ anuggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ anuggahetvā adhammena kāreti, appaṭiññāya āpattiṃ na jānāti, āpattiyā mūlaṃ na jānāti, āpattisamudayaṃ na jānāti, āpattinirodhaṃ na jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – attano bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṃ uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṃ uggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ uggahetvā dhammena kāreti, paṭiññāya āpattiṃ jānāti, āpattiyā mūlaṃ jānāti, āpattisamudayaṃ jānāti, āpattinirodhaṃ jānāti, āpattinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti.

Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ na jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ na jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ na jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na jānāti, vatthuṃ na jānāti, nidānaṃ [uddānaṃ (ka.)] na jānāti, paññattiṃ na jānāti, anupaññattiṃ na jānāti , anusandhivacanapathaṃ na jānāti.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇassa mūlaṃ jānāti, adhikaraṇasamudayaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ jānāti, vatthuṃ jānāti, nidānaṃ jānāti, paññattiṃ jānāti, anupaññattiṃ jānāti, anusandhivacanapathaṃ jānāti.

Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ na jānāti, ñattiyā karaṇaṃ na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akālaññū ca hoti, āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ācariyaparamparā kho panassa na suggahitā hoti na sumanasikatā na sūpadhāritā.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – ñattiṃ jānāti, ñattiyā karaṇaṃ jānāti, pubbakusalo hoti, aparakusalo hoti, kālaññū ca hoti, āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā.

Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo bālo tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso , āpattānāpattiṃ na jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ na jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ na jānāti, adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hoti.

Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo paṇḍito tveva saṅkhaṃ gacchati – āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, āpattānāpattiṃ jānāti, lahukagarukaṃ āpattiṃ jānāti, sāvasesānavasesaṃ āpattiṃ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṃ āpattiṃ jānāti, adhikaraṇe ca vinicchayakusalo hoti.

[a. ni. 

十种嗔恨事。十种调伏嗔恨。十种调伏事。十事邪见。十事正见。十种边执见。十种邪性。十种正性。十种不善业道。十种善业道。十种非法取筹。十种如法取筹。沙弥十学处。具足十法的沙弥应驱摈。
具足十法的持律者被称为愚者：不学习自己的语言界限，不学习他人的语言界限，不学习自己的语言界限也不学习他人的语言界限而非法处置，不知不承认的犯戒，不知犯戒的根本，不知犯戒的集起，不知犯戒的灭尽，不知导向犯戒灭尽的道路。
具足十法的持律者被称为智者：学习自己的语言界限，学习他人的语言界限，学习自己的语言界限也学习他人的语言界限而如法处置，知承认的犯戒，知犯戒的根本，知犯戒的集起，知犯戒的灭尽，知导向犯戒灭尽的道路。
具足另外十法的持律者被称为愚者：不知诤事，不知诤事的根本，不知诤事的集起，不知诤事的灭尽，不知导向诤事灭尽的道路，不知事由，不知缘起，不知制定，不知补充制定，不知语句连贯。
具足十法的持律者被称为智者：知诤事，知诤事的根本，知诤事的集起，知诤事的灭尽，知导向诤事灭尽的道路，知事由，知缘起，知制定，知补充制定，知语句连贯。
具足另外十法的持律者被称为愚者：不知白，不知白的作法，不善于前，不善于后，不知时宜，不知犯戒非犯戒，不知轻重犯戒，不知有余无余犯戒，不知粗重非粗重犯戒，他的师承传统未善学、未善作意、未善受持。
具足十法的持律者被称为智者：知白，知白的作法，善于前，善于后，知时宜，知犯戒非犯戒，知轻重犯戒，知有余无余犯戒，知粗重非粗重犯戒，他的师承传统善学、善作意、善受持。
具足另外十法的持律者被称为愚者：不知犯戒非犯戒，不知轻重犯戒，不知有余无余犯戒，不知粗重非粗重犯戒，两部戒本未被他详细地学习、分析、熟练和判断，无论是根本还是细节，不知犯戒非犯戒，不知轻重犯戒，不知有余无余犯戒，不知粗重非粗重犯戒，不善于判断诤事。
具足十法的持律者被称为智者：知犯戒非犯戒，知轻重犯戒，知有余无余犯戒，知粗重非粗重犯戒，两部戒本被他详细地学习、分析、熟练和判断，无论是根本还是细节，知犯戒非犯戒，知轻重犯戒，知有余无余犯戒，知粗重非粗重犯戒，善于判断诤事。

10.33] Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Dasa ādīnavā rājantepurappavesane. Dasa dānavatthūni. Dasa ratanāni. Dasavaggo bhikkhusaṅgho. Dasavaggena gaṇena upasampādetabbaṃ. Dasa paṃsukūlāni. Dasa cīvaradhāraṇā [cīvaradhāraṇāni (syā.)]. Dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ . Dasa sukkāni. Dasa itthiyo. Dasa bhariyāyo. Vesāliyā dasa vatthūni dīpenti. Dasa puggalā avandiyā. Dasa akkosavatthūni. Dasahākārehi pesuññaṃ upasaṃharati. Dasa senāsanāni. Dasa varāni yāciṃsu. Dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dasānisaṃsā yāguyā. Dasa maṃsā akappiyā. Dasa paramāni. Dasavassena bhikkhunā byattena paṭibalena pabbājetabbaṃ upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Dasavassāya bhikkhuniyā byattāya paṭibalāya pabbājetabbaṃ upasampādetabbaṃ nissayo dātabbo sāmaṇerī upaṭṭhāpetabbā. Dasavassāya bhikkhuniyā byattāya paṭibalāya vuṭṭhāpanasammuti sāditabbā. Dasavassāya gihigatāya sikkhā dātabbāti.

Dasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Āghātaṃ vinayaṃ vatthu, micchā sammā ca antagā;

Micchattā ceva sammattā, akusalā kusalāpi ca.

Salākā adhammā dhammā, sāmaṇerā ca nāsanā;

Bhāsādhikaraṇañceva, ñattilahukameva ca.

Lahukā garukā ete, kaṇhasukkā vijānatha;

Ubbāhikā ca sikkhā ca, antepure ca vatthūni.

Ratanaṃ dasavaggo ca, tatheva upasampadā;

Paṃsukūladhāraṇā ca, dasāhasukkaitthiyo.

Bhariyā dasa vatthūni, avandiyakkosena ca;

Pesuññañceva senāni, varāni ca adhammikā.

Dhammikā yāgumaṃsā ca, paramā bhikkhu bhikkhunī;

Vuṭṭhāpanā gihigatā, dasakā suppakāsitāti.

11. Ekādasakavāro

331. Ekāda puggalā anupasampannā na upasampādetabbā, upasampannā nāsetabbā. Ekādasa pādukā akappiyā. Ekādasa pattā akappiyā. Ekādasa cīvarāni akappiyāni. Ekādasa yāvatatiyakā. Bhikkhunīnaṃ ekādasa antarāyikā dhammā pucchitabbā. Ekādasa cīvarāni adhiṭṭhātabbāni. Ekādasa cīvarāni na vikappetabbāni. Ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Ekādasa gaṇṭhikā kappiyā. Ekādasa vidhā [vīthā (syā.)] kappiyā. Ekādasa pathavī akappiyā. Ekādasa pathavī kappiyā. Ekādasa nissayapaṭippassaddhiyo. Ekādasa puggalā avandiyā. Ekādasa paramāni. Ekādasa varāni yāciṃsu. Ekādasa sīmādosā. Akkosakaparibhāsake puggale ekādasādīnavā pāṭikaṅkhā. [a. ni. 11.15; mi. pa. 4.

具足十法的比丘应被选为断事者。如来考虑到十种利益为弟子制定学处。进入王宫内院有十种过患。十种布施事。十种宝。十人为比丘僧团。应由十人僧团授具足戒。十种粪扫衣。十种持衣。多余衣最多可持十日。十种精液。十种女人。十种妻子。毗舍离的十事宣说。十种人不应礼拜。十种骂事。以十种方式搬弄是非。十种住处。请求十种恩惠。十种非法的遮止诵戒。十种如法的遮止诵戒。粥有十种利益。十种肉不适合。十种最上。满十岁的比丘，有能力、有智慧，可以令人出家、授具足戒、给依止、摄受沙弥。满十岁的比丘尼，有能力、有智慧，可以令人出家、授具足戒、给依止、摄受沙弥尼。满十岁的比丘尼，有能力、有智慧，可以接受授具足戒的同意。满十岁的在家女应给学处。
十法结束。
其摘要：
嗔恨及调伏，事由邪正边，
邪性及正性，不善善亦然。
取筹非法法，沙弥及驱摈，
语言及诤事，白轻重亦然。
轻重这些等，黑白当了知，
断事及学处，内院及事由。
宝及十人僧，如是受具足，
粪扫衣持衣，十日精女人。
妻子十事等，不礼骂亦然，
搬弄是非处，恩惠及非法。
如法粥肉等，最上比丘尼，
授具在家女，十法善宣说。
十一法品
十一种未受具足戒的人不应授具足戒，已受具足戒的应驱摈。十一种鞋不适合。十一种钵不适合。十一种衣不适合。十一种乃至三次。应问比丘尼十一种障碍法。十一种衣应决意。十一种衣不应分享。到第十一天黎明时成为尼萨耆波逸提。十一种结适合。十一种边缘适合。十一种地不适合。十一种地适合。十一种依止终止。十一种人不应礼拜。十一种最上。请求十一种恩惠。十一种界限过失。对骂人辱人的人可预期十一种过患。

4.6] Mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā . Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati, tuvaṭṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṅkaroti, uttari appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti – mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhāti.

Ekādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Nāsetabbā pādukā ca, pattā ca cīvarāni ca;

Tatiyā pucchitabbā ca, adhiṭṭhānavikappanā.

Aruṇā gaṇṭhikā vidhā, akappiyā ca kappiyaṃ;

Nissayāvandiyā ceva, paramāni varāni ca;

Sīmādosā ca akkosā, mettāyekādasā katāti.

Ekuttarikanayo.

Tassuddānaṃ –

Ekakā ca dukā ceva, tikā ca catupañcakā;

Chasattaṭṭhanavakā ca, dasa ekādasāni ca.

Hitāya sabbasattānaṃ, ñātadhammena tādinā;

Ekuttarikā vimalā, mahāvīrena desitāti.

Ekuttarikanayo niṭṭhito.

修习、培育、多作、作为车乘、作为基础、建立、增长、善修慈心解脱，可期待十一种利益。安睡，安醒，不见恶梦，为人所爱，为非人所爱，诸天守护，不为火、毒、刀所伤，心迅速入定，面色明净，不迷乱而命终，若未证得更上，得生梵天界 - 修习、培育、多作、作为车乘、作为基础、建立、增长、善修慈心解脱，可期待这十一种利益。
十一法结束。
其摘要：
应驱摈及鞋，钵及衣亦然，
三次及应问，决意及分享。
黎明结边缘，不适及适合，
依止不礼等，最上及恩惠，
界限过及骂，慈心十一作。
渐增法。
其摘要：
一法及二法，三法四五法，
六七八九法，十及十一法。
为利诸有情，如是知法者，
渐增无垢法，大雄所宣说。
渐增法结束。

